Stop-loss stratēģija

“Dažreiz labākais, ko var izdarīt ar spēli, ir to pārtraukt”.

Pieredzējuši pokeristi zina, ka, neskatoties uz īpašu uzmanību un pareizu spēli, dižkārt, steks maģiskā veidā sāk kust acu priekšā. Nepalīdz 3-beti un pat paši labākie blefi. Kāds pacietīgi gaida savu zvaigžņu stundu, kad mīnuss pārvērtīsies plusā, savukārt, cits aizver pokera istabu un dodas pastaigā, uz sporta zāli vai vienkārši atpūsties. Jāsaka, ka šis ”otrs” rīkojas pilnīgi pareizi. Stop-loss stratēģija nosaka, ka ja zaudējums sāk kļūt par tendenci, nepieciešams uz laiku apturēt spēli un nomainīt aktivitātes veidu.

Jēdziens stop-loss (tulkojumā no angļu valodas, apturēt zaudējumus) ienāca pokera pasaulē no finanšu jomas, kur tas nozīmē biržas pieteikumu, kas ir pievienots tirdzniecības terminālī ar mērķi ierobežot savus zaudējumus, sasniedzot iepriekš noteiktā līmeņa cenu. Vienkāršāk sakot, akcijas turētājs nosaka noteiktu līmeni, kurā viņš noteikti to pārdos sev nelabvēlīgā veidā, tādā veidā, norobežojot sevi no vēl lielākiem zaudējumiem. Pokerā stop-loss aicina kontrolēt negatīvu budžeta bilanci, palīdzot spēlētājam noteikt to brīdi, kad laiks paņemt pauzi, lai izvairītos no nopietniem līdzekļu zaudējumiem.

Nedaudz vairāk par to, kā strādā stop-loss. Līdz spēles vai sesijas sākumam nepieciešams noteikt savu maksimālo pieļaujamo zaudējumu. To var izdarīt divos veidos:

  • Izvērtējiet savu budžetu, lai nolemtu, kādu procentu varat ”nesāpīgi” zaudēt. Tradicionāli tas ir ne vairāk kā 10 procenti. Tas nozīmē, ka ja jūsu kontā ir 100 dolāru, pārtraukums jāņem tad, kad palicis 90. Ja sesija ir sākusies visai optimistiski un esat plusā, tad jāpiekoriģē esošais stop-loss, kas atbilst esošajam budžetam. Ja spēles sākumā jūs ”pacēlāties” par 50 dolāriem, jūsu kontā tagad ir 150 dolāri. Izrēķinām 10 procentus, kas sanāk, ka pauzi jāietur tad, kad atlikums būs 135 dolāri. Nav vērts pārskaitīt katru stop-loss pēc katras izspēles. Tikai nopietns steka palielinājums var kļūt par iemeslu stop-loss korekcijai.
  • Atkarībā no spēles taktikas un, jau pieminētā, budžeta, nosakiet maksimālo lielo blaindu daudzumu, kurus varat zaudēt. Pokera grāmatās un citās vietnēs parasti iesaka šāda veida aprēķinu: spēlējot pēc īso steku sistēmas, pārtraukums jāņem, zaudējot 80 BB pie viena galda vai 160 BB par sesiju. Ja izmantojat augstu steku stratēģiju, iesakām apstāties pēc 300 BB zaudējuma pie viena galda un 500 BB par sesiju.
  • Svarīgākais, kas būtu jāņem vērā par šiem aprēķiniem – tie ir nosacīti. Katrs spēlētājs pats nosaka savus pieļaujamos zaudējuma limitus. Ja jūs zināt, ka tilt jūs nesasniegs pat pie 20-25% zaudējuma no steka, varat droši noteikt savu stop-loss šajās robežās. Daži dod priekšroku stop-loss uzstādīšanai, kas atbilst buy-in lielumam. Tieši šādi parasti rīkojas baltkrievu pro spēlētājs Antons Izotovs.

 

“Stop-loss sesijai – 3 BI, stop-loss dienai – 5 BI. Ja šodien esmu zaudējis 5 BI, bet man ļoti gribas uzspēlēt vēl, tad nāksies pazemināt limitu un dodu sev 3 BI.”, – raksta Antons savā blogā. ”Turklāt es lietoju stop-win. 3 BI par sesiju. Man tā ir peļņas fiksēšana treiderim, es arī zinu, ka sliktāk spēlēju ar lielām uzvarētām summām sesijā. Bet tā ir tikai mana īpatnība”.

Protams, rodas jautājums: uz cik ilgu laiku ņemt pārtraukumu? Parasti tas ir tikpat ilgs, cik viena sesija. Ja pēc šīs pauzes zaudējums turpinās, tad jāpacenšas nodarbināt sevi ar jebko citu, izņemot pokeru, vismaz 2-3 sesiju garumā vai 1-2 dienas.

Spēlējot pie viena galda, iespējama šāda stop-loss variācija. Sasniedzot noteiktu zaudējuma procentu, jānomaina galds. Var būt, ka pretinieki ir par spēcīgu vai gluži otrādi, vai tieši otrādi, jums “brauc pāri” pārāk vājš spēlētājs. Ja steks turpina samazināties, paņemam pārtraukumu. Tā ir jūsu, ne pretinieku vaina.

Daudzi pokera profesionāļi uzskata stop-loss kā vienu no pamata veidiem, kā paglābties no tilt. Jo dažreiz pat pieredzējuši spēlētāji nepamana, kad tas ir negaidīti pielavījies. Rūpīgi pieturoties stop-loss stratēģijai, jūs, jebkurā gadījumā, apturēsiet zaudētu sesiju, ignorējot intuīciju, iekšējo balsi un ”laimīgo 66 izspēli”. Pārtraukuma laikā var izanalizēt savas kļūdas, jo ilgstošs zaudējums liecina par to, ka, iespējams, periodiski veicat nepareizas izvēles. Stop-loss ir lieliska iespēja paņemt pauzi, palasīt noderīgus materiālus un pakonsultēties ar pieredzējušiem spēlētājiem. Vai arī beidzot nokārtot privātās dzīves jautājumus…

Par patīkamu pretstatu stop-loss var kļūt take-profit (stop-win). Ideāls spēlētājiem, kas sāk taisīt tilt, kad uzvar lielas summas. Uzstādiet sev laimesta griestus (piemēram, 3 BI) un paņemiet pārtraukumu, kā tikko steks palielināsies līdz noteiktajam limitam. Nomierinieties un atkal ķerieties vērsim pie ragiem.

“Laiks ir nauda”, teiksiet jūs, un jums būs pilnīga taisnība. Pokeristam, kas spēlējot pelna iztikai, pārtraukums ir tas pats, kas atvaļinājums uz sava rēķina. Par laiku, kas iztērēts pārtraukumā, teorētiski (dažreiz arī praktiski) var ne tikai atspēlēties, bet arī papildināt savu maciņu. Alternatīva stop-loss var būt limitu pazemināšana – zaudējumi palēninās, kā arī ir iespēja spēlēt pie viena galda ar mazāk pieredzējušiem spēlētājiem. Taču, ja notiek pāreja uz zemākiem limitiem, nedrīkst aizmirst par stop-loss. Draudīgais tilt var uzglūnēt uz katra soļa, ja zaudējumi neapstāsies, kaut kas nav kārtībā ar jūsu spēli. Laiks piestrādāt pie savām spējām, nodarboties ar citām lietām, doties pastaigā vai pasportot.

Neatkarīgi no tā, kādu ”stop faktoru” esat izvēlējušies, dažreiz vienkārši jāpaņem pārtraukums. Jāapstājas un jāpadomā. Galu galā, pokers neaizstāj reālo dzīvi, kuru jāpaspēj izdzīvot. Turklāt tas nāks tikai par labu jūsu budžetam.