Mūžībā aizgājis leģendārais WSOP fotogrāfs Ulvis Alberts

Ulvis Alberts, pirmais oficiālais World Series of Poker fotogrāfs, kura darbi ietver vienus no ikoniskākajiem pokera vēstures kadriem no 1970. gadu beigām un 1980. gadu sākuma (tostarp tie, kas rotā viesnīcas-kazino Binion’s Horseshoe sienas), miris 83 gadu vecumā.

Ulvis Alberts
© Photo Credit: www.pokernews.com

Alberts kļuva par pirmo fotogrāfu, kuram tika piešķirta neierobežota piekļuve iepriekš slēgtajai Binion’s Horseshoe kazino pasaulei. Viņš ir dzimis Latvijā un emigrēja uz ASV 1949. gadā. Studēja Vašingtonas Universitātē Sietlā, kur ieguva mākslas bakalaura grādu radio un televīzijas jomā. 1960. gadu beigās viņš fotografēja tādas slavenības kā Bobs Dilans, Džerijs Garsija un Džimijs Hendrikss.

1970. gadu sākumā viņš pārcēlās uz Losandželosu, pieņemot aicinājumu apgūt kursu Amerikas Kinematogrāfijas institūtā. Šajā laikā tapa Alberta ikoniskās zvaigžņu fotogrāfijas – starp viņiem bija Gručo Markss, Džons Veins, Kristofers Rīvs, Pīters Sellerss un daudzi citi.

Viņa darbi vēlāk tika apkopoti fotogrāmatā “Camera as Passport: 1966–2008”.

Fotogrāfa karjeras pavērsiens pokera industrijā sākās, kad viņu 1977. gadā uz WSOP uzaicināja Džeks Binjons. Intervijā Alberts atminējās:

“Pirmais, kurš mani uzaicināja, bija Džeks Binjons 1977. gadā… Es dzīvoju Losandželosā, tāpēc varēju ar mašīnu aizbraukt uz Lasvegasu. Starp citu, es nebiju pokera spēlētājs. Tā bija iespēja redzēt šos cilvēkus, šos tēlus un kovbojiskos personāžus… Un tajos laikos daudzi kadri izdevās tikai tāpēc, ka visi pīpēja cigārus un cigaretes. Dūmi piešķīra fotogrāfijām īpašu noskaņu. Tā bija pavisam cita pasaule.”

Un viņš turpināja dalīties ar atmiņām:

“Es īsti nezināju citus, kas darītu to pašu, ko es. Es tupēju uz ceļiem pavisam blakus spēlētāju krēsliem. Noteikti kādam tas traucēja, ka es tur esmu, taču tieši tā es ieguvu kadrus, kuri neizdevās nevienam citam… Es to darīju tāpēc, ka tas viss bija jauns. Līdz tam es nebiju tuvumā šādiem cilvēkiem.”

Viņa fotogrāfijas iemūžināja īpašus pokera vēstures mirkļus – ar tādām leģendām kā Stjū Angars, Paggijs Pīrsons un Amarillo Slims.

Viena no Ulvja Alberta slavenākajām fotogrāfijām, kas uzņemta WSOP
© Photo Credit: www.pokernews.com

Grāmata “Poker Face”

1981. gadā Alberts izdeva savu pirmo fotogrāmatu “Poker Face”. Šodien tā tiek pārdota par summām līdz pat 2 500 dolāriem.

Vēlāk Alberts uz laiku attālinājās no pokera, lai pievērstos citām interesēm, taču spēle viņu atkal sauca atpakaļ. 2002. gadā viņš atgriezās Binion’s, taču secināja, ka šī vide ir kļuvusi citāda. Daudzi seni paziņas vairs nebija sastopami; viens no retajiem izņēmumiem bija, piemēram, Doils Bransons.

Viņš turpināja fotografēt un 2006. gadā izdeva otro grāmatu – “Poker Face 2”, tirāža: 2 000 eksemplāru. Pokera buma laikā viņš pat vairākus gadus strādāja Rio kazino, pārdodot savas grāmatas no personīgā stenda.

“Es gāju uz ‘Rio’, bet tas viss bija pārāk liels… Es sev jautāju: ‘Ko es te daru?’ Cilvēku bija tik daudz. Es vairs neredzēju tos personāžus, kurus apbrīnoju “mazajā istabā” Binion’s kazino. Viss vienkārši bija ļoti mainījies. Man likās, ka esmu jau nofotografējis visu, kas bija jānofotografē. Un bilžu bija ļoti daudz.”

Neskatoties uz milzīgo ieguldījumu WSOP vēsturē, Ulvis Alberts tā arī netika iekļauts Pokera slavas zālē.

Tomēr sarunas par viņa potenciālo nomināciju ilga gadiem: pokera kopiena vairākkārt uzsvērusi, ka tieši pateicoties Albertam mums šodien ir vizuālā hronika par šiem pokera “zelta gadiem”. Viņa unikālie kadri no Binion’s Horseshoe ir kļuvuši par neatņemamu spēles vēstures daļu. Daudzi žurnālisti un nozares veterāni norāda: ja Slavas zāle ir radīta cilvēkiem, kuri mainījuši pokera seju, tad Alberts šai definīcijai atbilst ne mazāk kā spēlētāji vai organizatori. Taču formāli viņš atzinību tā arī nesaņēma.

Materiāls un fotogrāfijas – PokerNews.com

Izsakām līdzjūtību Ulvja Alberta draugiem un ģimenei.