Stju Ungars: trīs WSOP Main Event tituli un viena no pokera lielākajiem talantiem traģiskais dzīvesstāsts

2026. gadā aprit 25 gadi kopš Stju Ungara pēcnāves uzņemšanas Pokera slavas zālē (Poker Hall of Fame). Par godu šai gadadienai atceramies leģendāro spēlētāju, kurš trīs reizes triumfēja WSOP Main Event, izcēlās ar izcilu talantu, taču tā arī nespēja uzveikt savus iekšējos dēmonus.

Pokera vēsturē netrūkst spēlētāju, kuri tiek uzskatīti par ģēnijiem, taču Stju Ungara dzīvesstāsts ir īpašs pat viņu vidū. Viņš pokerā ienāca no džinramija (kāršu spēle diviem spēlētājiem, kas 20. gadsimtā bija ļoti populāra ASV), 26 gadu vecumā uzvarēja savā pirmajā WSOP Main Event turnīrā, pēc gada aizstāvēja titulu, bet 16 gadus vēlāk piedzīvoja neticamu atgriešanos un kļuva par trīskārtēju pasaules čempionu. Taču Ungara stāsts nav tikai stāsts par izcilu talantu. Pie pokera galda viņš sasniedza praktiski visu, par ko spēlētājs varētu sapņot, bet ārpus tā gadiem ilgi cīnījās ar atkarību un finansiālām problēmām. Viņa karjera kļuva par vienu no spilgtākajām un vienlaikus traģiskākajām pokera vēsturē.

No džinramija līdz pokeram

Stjuarts Errols Ungars piedzima 1953. gada 8. septembrī Ņujorkā. Viņa tēvs vadīja iestādi, kurā tika rīkotas azartspēles, tāpēc ar šo vidi Stju iepazinās jau bērnībā. Taču pirmā spēle, kas Ungaram atnesa slavu, nebija pokers, bet gan džinramijs. Ungars iemantoja izcila spēlētāja reputāciju un ceļoja pa ASV, meklējot pretiniekus. Vēlāk Billijs Baksters atcerējās, kā Ungars reiz ieradies viesnīcā Dunes, lai uzspēlētu ar viņu džinramiju, un vinnējis no viņa $40 000. Laika gaitā atrast cilvēkus, kuri vēlētos spēlēt pret Ungaru, kļuva arvien grūtāk, tāpēc viņš pievērsās pokeram.

Debija, kas noslēdzās ar čempiona titulu

WSOP Main Event Ungars pirmo reizi piedalījās 1980. gadā. Turnīrs pulcēja 73 spēlētājus, kas tolaik bija dalībnieku skaita rekords. Ungaram bija 26 gadi, bet viņa pretinieks heads-up cīņā bija jau leģendārais Doils Bransons, 1976. un 1977. gada Main Event uzvarētājs. Taču trešo titulu Bransonam toreiz neizdevās izcīnīt. Ungars uzvarēja un kļuva par WSOP Main Event čempionu. Saskaņā ar oficiālo WSOP vēsturisko ceļvedi pirmā vieta viņam atnesa $385 000. Īpaši iespaidīgs ir vēl kāds fakts: tiek uzskatīts, ka 1980. gada Main Event bija viņa pirmais Texas Hold’em turnīrs. Katrā ziņā to apgalvo WSOP arhīvs un ESPN komentētājs Geibs Kaplans, kuram par to esot pastāstījis pats Ungars. Doils Bransons savukārt atzina, ka vēl nekad nebija redzējis spēlētāju, kurš tik strauji pilnveidotu savu spēli tieši turnīra gaitā. Tā sākās viena no neparastākajām karjerām World Series of Poker vēsturē.

26 gadus vecais Stju „The Kid” Ungars (centrā) pokera elites sabiedrībā 1980. gada World Series of Poker galvenajā turnīrā (WSOP Main Event), kurā viņš izcīnīja savu pirmo čempiona titulu.
Photo credit © Ulvis Alberts Foundation

Pēc gada – atkal čempions

Varēja šķist, ka debitanta sensacionālā uzvara būs tikai vienreizējs panākums. Taču Ungars pierādīja pretējo. 1981. gadā viņš atkal uzvarēja WSOP Main Event. Šoreiz turnīrā piedalījās 75 spēlētāji, bet par pirmo vietu Ungars saņēma $375 000. Divus gadus pēc kārtas kļūt par WSOP galvenā turnīra čempionu – ko jūs par to sakāt? Tajā pašā 1981. gadā Ungars izcīnīja vēl vienu WSOP aproci, uzvarot $10 000 No-Limit 2-7 Draw turnīrā. 1983. gadā viņš pievienoja ceturto aproci, triumfējot $5 000 Limit Seven Card Stud turnīrā. Kopumā savas karjeras laikā Ungars izcīnīja piecas aproces. Šķita, ka viņa priekšā paveras neierobežotas karjeras iespējas. Diemžēl turpmākā Ungara dzīve izvērtās pavisam citādi.

Talants, kurš nespēja uzvarēt pats sevi

Ungara problēma nebija pokers – pie pokera galda viņš bija īsts meistars, kuram līdzināties spēja vien retais. Taču viņa dzīvi arvien vairāk aizēnoja tās tumšā puse. Narkotiku atkarība pamazām postīja viņa dzīvi, bet pie pokera galda vinnētā nauda bieži tika nospēlēta derībās un citās azartspēlēs. Tā cilvēks, kurš spēja uzvarēt pasaules lielākajos pokera turnīros, nemitīgi saskārās ar finansiālām grūtībām. Viena no dramatiskākajām epizodēm norisinājās 1990. gada WSOP Main Event. Ungars sākotnēji nemaz negrasījās piedalīties turnīrā, taču Billijam Baksteram izdevās sagādāt viņam nepieciešamo naudu. Ungars ātri izvirzījās turnīra vadībā, taču pirms kārtējās spēļu dienas neieradās pie galda. Baksters vēlāk stāstīja, ka atradis viņu bezsamaņā viesnīcas numurā pēc narkotiku pārdozēšanas. Ungaru nogādāja slimnīcā, bet viņa milzīgais žetonu steks tikmēr pamazām saruka blaindu dēļ. Lai gan viņš vairs neizspēlēja nevienu izspēli, ar atlikušajiem žetoniem pietika, lai ieņemtu devīto vietu.

Ģenialitātes dzirksts

Jau pieminētajā 1990. gada WSOP Main Event turnīrā uzvaru galu galā izcīnīja Mansurs Matlubi – irāņu izcelsmes britu spēlētājs. Tolaik Matlubi bieži salīdzināja ar Ungaru viņu līdzīgā spēles stila dēļ: abi deva priekšroku vaļīgam un agresīvam spēles stilam, kas pokera agrīnajos gados nebija īpaši izplatīts. Ungara lepnums acīmredzot bija aizskarts, jo gadu vēlāk viņš izaicināja Matlubi uz heads-up divcīņu par $50 000. Par laimi pokera vēsturei un par nelaimi pašam Matlubi, viņš izaicinājumu pieņēma. Tieši šajā divcīņā tika izspēlēta viena no leģendārākajām izspēlēm pokera vēsturē. Ņemiet vērā, ka pēc mūsdienu standartiem liela daļa spēlētāju lēmumu šajā izspēlē var šķist absurdi, taču pagaidiet līdz beigām.

Blaindi 200/400, efektīvie steki – 40 000.

Preflopā Ungaram ir 10♠ 9♥, un viņš paaugstina likmi līdz 4 BB (1600). Matlubi atbild.

Flopā izkrīt 7♠ 3♦ 3♥. Matlubi čeko, Ungars liek 6000 (gandrīz divkāršu pota summu), bet Matlubi atbild.

Turnā izkrīt K♣, un abi spēlētāji čeko.

Riverā izkrīt Q♥, un Matlubi dodas all-in par 32 000 (vairāk nekā divkārša pota summa). Jau pēc dažām sekundēm Ungars paziņo: „Tev šeit ir vai nu 4-5, vai 5-6. Es – call.” Apstulbušais Matlubi patiešām atklāj 4♣ 5♦, un Stju Ungars savāc potu, uzvarot izspēlē ar 10-high. Šī izspēle kļuva tik leģendāra, ka tās ainu (ar nelielām izmaiņām) pat atveidoja populārajā televīzijas seriālā „Miljardi”.

Atgriešanās pēc 16 gadiem

1997. gada WSOP laikā Ungara dzīve bija krasi mainījusies, salīdzinot ar viņa pirmo uzvaru gadiem. Kopš otrā čempiona titula bija pagājuši 16 gadi. Ungaram bija nopietnas veselības un finansiālas problēmas, un viņam atkal nācās meklēt naudu, lai samaksātu Main Event dalības maksu. Viņam vēlreiz palīdzēja Billijs Baksters, piešķirot $10 000 dalībai turnīrā. Un tad notika kas tāds, kas kļuva par vienu no slavenākajiem stāstiem WSOP vēsturē.

Ungars sasniedza fināla galdu turnīrā, kurā piedalījās 312 spēlētāji. 1997. gada fināls norisinājās brīvā dabā, Fremont Street, un tas bija unikāls gadījums Main Event vēsturē. Heads-up cīņā Ungars uzvarēja Džonu Strzempu un saņēma $1 000 000. Pēc 16 gadu pārtraukuma, kopš uzvarām 1980. un 1981. gadā, Stju Ungars atkal kļuva par pasaules čempionu. Vietējā prese viņam piešķīra jaunu iesauku – The Comeback Kid.

Stju Ungars kopā ar kazino vadītāju Džeku Binionu demonstrē savu uzvarošo kāršu kombināciju pēc triumfa 1997. gada World Series of Poker galvenajā turnīrā (WSOP Main Event), kurā par pirmo vietu saņēma $1 000 000.
Photo credit © Associated Press

Trīs Main Event tituli un piecas aproces

Trešā uzvara Ungaram nodrošināja īpašu vietu pokera vēsturē. Viņš kļuva par otro spēlētāju pēc Džonija Mosa, kuram izdevies trīs reizes izcīnīt WSOP Main Event čempiona titulu. Turklāt Ungars ir vienīgais, kurš patiešām uzvarējis trīs Main Event turnīros, jo 1970. gadā Mosu par čempionu kronēja balsojuma rezultātā!

Kopumā Ungars savas WSOP karjeras laikā izcīnīja piecas aproces:

1980 – $10 000 WSOP Main Event
1981 – $10 000 No-Limit 2-7 Draw
1981 – $10 000 WSOP Main Event
1983 – $5 000 Limit Seven Card Stud
1997 – $10 000 WSOP Main Event

Īpaši iespaidīga ir viņa snieguma statistika tieši galvenajā turnīrā. Papildus trim uzvarām Ungars 1990. gadā ieņēma devīto vietu – tajā pašā turnīrā, kurā pēc hospitalizācijas viņš faktiski vairs nespēlēja.

Uzvara ar skumjām beigām

1997. gada triumfs, kas varēja kļūt par jauna karjeras posma sākumu, izrādījās Ungara pēdējais lielais panākums. Nākamajā gadā viņš savu titulu vairs neaizstāvēja. 1998. gada 22. novembrī Ungars nomira Lasvegasā 45 gadu vecumā. Lai gan viņa organismā konstatētās vielas pašas par sevi netika atzītas par nāves cēloni pārdozēšanas rezultātā, tās bija viens no būtiskākajiem faktoriem, kas noveda pie traģiskā iznākuma. Nāves cēlonis bija sirds slimība, kas saistīta ar ilgstošas narkotiku lietošanas sekām. 2001. gadā Stju Ungars pēc nāves tika uzņemts Pokera slavas zālē (Poker Hall of Fame). Viņa dzīvesstāsts joprojām ir viens no spilgtākajiem pretstatiem profesionālā pokera vēsturē. Cilvēks, kurš savos pirmajos divos WSOP Main Event turnīros divreiz kļuva par čempionu, atkarības dēļ zaudēja vairākus savas dzīves gadus, bet pēc tam atgriezās pēc 16 gadiem un aizvadīja savu pēdējo triumfu, trešo reizi uzvarot pasaules prestižākajā pokera turnīrā.

Avoti

Oficiālais Stu Ungar profils WSOP
WSOP vēsture – Stu Ungar un atgriešanās 1997. gadā
PokerNews – Stu Ungar biogrāfija
PokerNews – WSOP Main Event vēsture 1980-1989
PokerNews – WSOP Main Event vēsture 1990-1999
WSOP – vēsturisks materiāls par Stu Ungar
WSOP Official Media Guide – Main Event rezultāti
Card Player – intervija ar Billy Baxter