Nothing happens after 2.A.M

Pokers

Gluži kā iepriekšējā blogā, arī šoreiz piedāvāšu dažus interesantus ar pokeru saistītus materiālus.

1. http://lifewithfacecards.tumblr.com/ 
Manuprāt lielisks blogs, kur neviens nevar apgalvot «too long, didn’t read» , jo katrs ieraksts sastāv tikai no vienas frāzes, kas saistīta ar pokeru un gif bildītes, kas vizualizē pokera spēlētāju emocijas attiecīgajā situācijā. Man ļoti patika un daudz likās traki smieklīgi. Cerams, ka jums arī ies pie sirds šis humors.

2. If you’re really professional
Te vēl viens izcils ieraksts no pieredzējušā pokera trenera/blogera «assassinato» par pokera spēlētāju mūžīgo sūdzēšanos. Īsos vārdos sakot viņš uzraksta to, ka visi, kuri ieliks darbu savā attīstībā tiks pie lielā «bink» un ka raudāšana par to, ka citi spēlētāji ir pilnīgi ūpji un cik ļoti viņiem neveicas neliecina par neko labu. Lietoju vārdu «raudāšana» , jo nespēju iedomāties nevienu citu profesiju (pie tam vēl labi apmaksātu) , kur cilvēki ir spējīgi ik dienas gauzties par to, cik ļoti viņiem neiet. Iedomājieties, cik traki būtu, ja basketbolisti, kuri zaudē 3-5 spēles pēc kārtas katru dienu tvītotu — «kādā sakarā es nevarēju iemest to 3pt?» , «kā tie pretinieki spēja mūs sakaut?».

Ceļojums

Nereti gadās tāda situācija, ka cilvēkam kaut kas sāk pietrūkt tikai tad, kad tā vairs nav. Nav runa tikai par iPhone vai HP portatīvā datora pazaudēšanu, bet gan veselību, cilvēkiem, kā arī citiem apstākļiem. Venēcijā ļoti labi šo lietu izjutu attiecībā pret laika apstākļiem. Pirmās trīs dienas bija apmēram tik karsti, ka 5 min pēc iziešanas no mājas jau gribējās atkal nokļūt zem aukstas dušas, bet ceturtā diena, kad bija Latvijai tuvāki laika apstākļi (lasi kā — lietains, apmācies ) , lika saprast to, cik patīkams ir šis siltais laiks.

Tūristu būšana

Viena no lietām, kas man Venēcijā dzīvojot ne pārāk patika bija tas, ka ir maz tādu vietu, kur var mierīgi pasēdēt. Kaut arī sevi uzskatu par sabiedrisku cilvēku un labprāt iesaistos dažādās diskusijās arī ar ne tik ļoti labi pazīstamiem cilvēkiem, tāpat reizēm gribās aiziet uz kādu mierīgu vietu, kur vienatnē var palasīt grāmatu/žurnālu vai arī vienkārši pavakariņot.  Nedaudz papūloties gan izdevās atrast stūrīti uz Svētā Marka salas, kur nebija tik daudz tautas un varēja mierīgi atvilkt elpu no pūļa.

Te pat sanāca uzņemt bildi ar tukšu ielu, kas vismaz man likās ļoti reta parādība :      

Ballītes Venēcijā

Ja Amerikāņu seriālā «How I met your mother» ir viena sērija, kurā galvenais varonis Teds Mosbijs saka : «Nothing good happens after 2 A.M.» , tad par Venēciju varētu teikt «Nothing happens after 2 A.M.».  Noteikti, ka kādas mājas ballītes arī notiek līdz vēlākai stundai, bet visi bāri (klubu kā tādu tur īsti nav) ir ciet jau divos. Jā, es saku «jau», jo Rīgā citreiz tikai ap 1 AM tikai tiek iziets no mājas un Pienā pat trešdienās ballītes ievelkas stipri ilgāk par 2.

Par to, kā bāros pasēdējām es nerakstīšu, bet vienu vakaru bijām aizdevušies uz Margaritas laukumu, kas ir iecienīta studentu pulcēšanās vieta vakaros. Tur nav nekādas skaņu sistēmas ārpusē vai kaut kā tamlīdzīga, bet gan vairāki bāriņi (protams, ka līdz 2 AM tikai ) , kur iespējams iegādāties dzērienus un tad attiecīgi tos malkot laukumā (cik man tapa skaidrs, tad alkoholu uz ielas tur drīkst lietot ) . Tur sapazināmies ar dažiem mākslas studentiem un cik nu viņi spēja runāt angliski par šo to pajokojām. Tā kā spējām pārdzīvot arī ballīšu grafika atšķirību un pavadīt lieliskus vakarus ārpus mājas.

Nākamajā blogā būs par to, kā veicās nākamajā galapunktā — Budapeštā, bet te vēl pāris bildes ar Venēciju naktī :

 LINKS UZ ORIĢINĀLU