Kāršu vēsture – “karaļa pašnāvnieka” kārts

Lielākā daļa pokera spēlētāju uz kāršu kavu raugās vienkārši kā uz spēles rekvizītu, taču ir arī tādi, kas vēlas rast atbildes uz sarežģītiem jautājumiem un iedziļināties detaļās. Daudziem spēlētājiem lielākais noslēpums ir “karaļa pašnāvnieka” kārts un tās izcelsme.

Šajā rakstā mēs centīsimies atbildēt uz visiem jautājumiem saistībā ar “karali pašnāvnieku”, t.i., bēdīgi slaveno ercenu kungu, un saprast, kāpēc šī kārts ir tik īpaša.

Siržu karalis

Lai gan kārtis ir tikai papīrs ar cipariem un attēliem, balstoties uz mūsdienu teorijām spēļu kārtis ir simbolisma pilnas. Tas lielā mērā ir saistīts ar faktu, ka to izcelsme ir simtiem gadu sena. Piemēram, iespējams jūs nezinājāt, ka četri kungi 52 kāršu kavā ir īstu vēsturisku valdnieku attēli:

• Kārava kunga kārts attēlo Romas imperatoru Jūliju Cēzaru;
• Pīķa kungs simbolizē Dāvidu, Izraēlas ķēniņu no Vecās Derības;
• Uz kreiča kunga kārts ir attēlots Maķedonijas valdnieks un karavadonis Aleksandrs Lielais, kurš dzīvoja no 356. līdz 323. gadam pirms mūsu ēras;
• Ercena kungs attēlo Kārli Lielo, Francijas karali un pirmo Svētās Romas imperatoru, kurš dzīvoja no 747. līdz 814. gadam pēc Kristus.

Tiesa, ir avoti, kas apgalvo, ka kārava kungs attēlo Romas Cēzaru Augustu, nevis Jūliju Cēzaru, un dažas interneta vietnes uzskata, ka ercenu kungs attēlo emocionāli nestabilo Kārli Septīto, nevis Kārli Lielo.

Kārlis Septītais – “karalis pašnāvnieks”?

Ņemot vērā, ka trīs kungi no kavas attēlo valdniekus, kuri tiek uzskatīti par slavenākajām un spēcīgākajām personībām vēsturē, ir diezgan maz ticams, ka ercena kungs attēlo Kārli Septīto, kuru neviens neuzskatīja par spēcīgu. Tomēr, internetā ir vairākas atsauces, ka tieši Kārlis Septītais ir attēlots uz ercena kunga kārts, un mēs nolēmām, ka arī šo teoriju ir vērts pieminēt.

Stāsts vēsta, ka Kārlis Septītais bija vienīgais karalis, kurš vēl bija dzīvs, kad tika izdotas spēļu kārtis, un tas ietekmēja viņa dzīvi. Tiesa, kārtis tika izdotas, kad Kārlis vēl bija bērns, un viņš valdīja diezgan ilgu laiku, pirms uzzināja par šo jauno izklaides veidu.

Kādu dienu Kārlis saslima, un ārsti viņam paziņoja, ka viņš visu atlikušo mūžu pavadīs gultā. Kopš tā brīža, lai tiktu galā ar garlaicību, viņš sāka spēlēt kāršu spēles. Karalim īpaši patika blekdžeks, pareizāk sakot, tā agrīnā versija. Divus gadus, spēlējot kārtis bez pārtraukuma, viņš sāka vainot kārtis visās savās neveiksmēs, un drīz vien cilvēki sāka uzskatīt Kārli par traku.

Kādu dienu viens no Kārļa kalpiem atrada viņu savos kambaros, turot rokās zobenu un murminot, ka zina patiesību par skaitli 13, pēc kā Kārlis Septītais izdarīja pašnāvību, iesitot sev pa galvu ar asmeni. Pēc incidenta publiskošanas attēls uz ercena kunga kārts tikai mainīts – tagad kārts attēloja karali, kurš caurdur sevi ar zobenu un izdara pašnāvību.

Gadu gaitā attēls ir nedaudz mainīts, lai vizuālā aina, kurā karalis iesit sevi ar zobenu, izskatītos maigāka un spēlētājiem pieņemamāka.

Šī konkrētā teorija ir nesena un vairāk izskatās pēc cilvēku iztēles, taču stāsts izrādījās interesants (lai cik maz ticams tas arī būtu), tāpēc mēs nolēmām to iekļaut šajā rakstā.

Ercena kungs, balstoties uz oficiālo vēsturi

Lai gan stāsts par Kārli VII un viņa spēļu kārtīm izklausās interesants, ja atskatāmies uz vēsturi, tas šķiet maz ticams.

Vēsturnieki stāsta, ka oriģinālajās spēļu kārtīs bija attēloti četri valdnieki ar izvilktiem ieročiem, kas bija gatavi karot. Pirmās kārtis ar šādiem kungiem parādījās 18. gadsimta franču kāršu kavā, kas vairāk pazīstama kā “Parīzes raksts”. “Parīzes rakstam” ir tāda pati uzbūve kā mūsdienu kāršu spēlēs izmantotajām kavām – kava sastāv no 52 spēļu kārtīm ar četrām mastīm un kārtīm ar cipariem un bildēm. Bija vēl viena “Parīzes raksta” kavas versija ar 32 kārtīm, kas bija populārāka tās dzimtenē Francijā.

Aptuveni 16. gadsimtā franču spēļu kārtis nonāca Anglijā, un tieši šeit bilžu kāršu tēls būtiski mainījās. Tas notika tāpēc, ka tajā laikā bija grūti izgatavot precīzas oriģinālo kāršu kopijas. Piemēram, oriģinālajā kāršu kavā ercena kungs turēja cirvi, nevis zobenu, un, lai gan nav precīzas informācijas par to, kad attēls tika izmainīts, daudzi vēsturnieki uzskata, ka tas noticis, kad kārtis tika importētas un pārdrukātas Anglijā.

Drosmīga karaļa tēls ar izvilktu cirvi no ercena kunga kārts pārvērtās par neprātīga valdnieka tēlu, kurš mēģina izdarīt pašnāvību ar zobenu.

Kas vēl padara ercena kungu kārts tik īpašu?

Papildus tam, ka tas ir vienīgais kungs kavā, kurš attēlots tā, it ka viņš grasās atņemt sev dzīvību, ir arī dažas citas detaļas, kas izceļ ercena kungu. Vēl viena ievērojama atšķirība starp šo kārti un parējiem trīs kungiem kavā, ir tas, ka visiem pārējiem kungiem kavā ir ūsas.

Turklāt, līdz 19. gadsimtam ercena kungs tika attēlots ar cirvi, bet vēlāk cirvi nomainīja zobens. Starp citu, kārava kungs ir vienīgā spēļu kārts, kas joprojām saglabā savu sākotnējo ieroci.

Un visbeidzot, spēļu kāršu divpusējā versijā “karalis pašnāvnieks” ir vienīgā kārts ar četrām rokām.

Ūsas

Tiek uzskatīts, ka, tāpat kā ar ieročiem, arī šai kārts oriģinālā bija ūsas, taču tās tika pazaudētas, kad kārtis tika pārzīmētas ar rokām. Tolaik ražotāji izmantoja koka zīmogus, kas laika gaitā nolietojās, padarot nospiedumus arvien neskaidrākus, un tas, iespējams, bija iemesls ercena kunga ūsu trūkumam. Tajā pašā laikā joprojām ir neskaidrs, kā pārējiem trim kungiem ir ūsas, ja kārtis bija drukātas vienā un tai pašā veidā.

Angļu leģenda vēsta par karali, kuram bija četri dēli, un uz nāves gultas viņš nolēma sadalīt savu karalisti starp dēliem, kam bija ūsas. Vienam no četriem ūsu nebija, un viņš zaudēja savu mantojumu.

Daži vēsturnieki uzskata, ka šī leģenda bija iemesls, kāpēc briti noņēma ūsas no ercena kunga spēļu kārts.

Daži cilvēki uzskata, ka “karalim pašnavniekam” nav ūsu, jo ercenos ir attēlots cilvēka ķermeņa “patiesākais” orgāns – sirds. Nav iespējams noslēpt jūtas, ja tās nāk no sirds – tāpēc sirds karalim nav sejas apmatojuma.

Zobena pozīcija

Laika gaitā ercena kungs ir kļuvis par vēsturnieku pētījumu objektu. Viņi centās noskaidrot, kāpēc šī kārts atšķiras no citiem kavā esošajiem kungiem, un tagad, pateicoties viņu pētījumiem, daudziem ar ercena kunga saistītajiem noslēpumiem ir izskaidrojums.

Galvenais iemesls, kāpēc “karalis pašnāvnieks” ieguva savu nosaukumu, ir saistīts ar zobena leņķi bildē. Ja paskatās uz dažām iepriekšējām šīs kārts versijām, kurās cirvis jau bija aizstāts ar zobenu, var pamanīt, ka zobens ir attēlots stāvākā stāvoklī nekā mūsdienu versijā.

Šo zobena pozīciju galvenokārt izmanto komandieri, lai signalizētu par uzbrukumu vai kāda veida karaspēka kustību. Turklāt, tuvcīņā ieroča izmantošana šādā veidā nozīmē, ka varonis gatavojas pēdējam sitienam, jo, turot zobenu aiz galvas, tiek gandrīz zaudēta spēja sevi aizsargāt.

Kopsavilkums

Lai gan lielākajai daļai no mums kārtis ir tikai līdzeklis, lai spēlētu mūsu iecienītākās spēles, ir interesanti redzēt, kā kārtis ir mainījušās un attīstījušās laika gaitā. Vismazākās detaļas spēj rosināt cilvēkā zinātkāri un iztēli, un ercenu kungs noteikti ir viena no interesantākajām kārtīm kavā.