Kas īsti ir Fila Helmuta “baltā maģija”?

Fils Helmuts apgalvo, ka viņam ir unikālas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pokera spēlētājiem, ko viņš bieži sauc par “balto maģiju”. Ar to viņš mēģina pateikt: “Tu nespēj saprast manas noslēpumainās un neredzamās spējas.” Tomēr daudzi spēcīgi spēlētāji par viņu tikai smejas.

You have your techniques, tips and tricks, and I have mine: #WhiteMagic! if NLH were JUST math, then I'd reexamine but NLH is ART, and reads https://t.co/d31yV09ZmC

— phil_hellmuth (@phil_hellmuth) July 23, 2017

Zakarijs Elvuds, vairāku pokera grāmatu autors, uzskata, ka pie pokera galda Helmuts patiešām veic vairākas nestandarta darbības, kas palīdz viņam iegūt priekšroku salīdzinājumā ar konkurentiem, taču šad tad šīs darbības ir slikti saprotamas. Šajā rakstā viņš analizēja dažas no šīm lietām.

Viņa zvaigznes statuss provocē pretiniekus kļūdīties un slikti spēlēt

Fils Helmuts, iespējams, ir slavenākais pokera spēlētājs pasaulē. Plašsaziņas līdzekļu uzmanību viņš ieguva jau astoņdesmito gadu beigās, kad konkurence pokera jomā bija zema, un ilgu laiku baudīja vienas no pirmajām pokera zvaigznēm statusu (vēl viens šāds piemērs ir Daniels Negreanu). Tas nenozīmē, ka šādi spēlētāji nav piemēroti mūsdienu pokeram vai nespēj attīstīties. Es tikai gribu teikt, ka viņiem bija daudz iespēju (piemēram, sponsorēšanas līgumi vai uzaicinājumi uz privātām spēlēm), kuras līdzīga līmeņa spēlētājs šodien vairs nevar saņemt. Gan Negreanu, gan Helmutam ir izdevies ne tikai piesaistīt sabiedrības uzmanību, bet arī saglabāt savu atpazīstamību mūsdienu pokera pasaulē, kas ļauj turpināt gūt lielus ienākumus no reklāmas.

Un, kad esat slavens pokera spēlētājs, daudzi rekreācijas spēlētāji centīsies spēlēt kopā ar jums, lai gūtu iespaidu uz visu mūžu vai pastāstītu šo stāstu draugiem. Tā rezultātā daudzi amatieri pret jums spēlēs pārāk vaļīgi, atdodot savus čipus: “Man jāizspēlē vienā potā ar pašu Filu Helmutu!” Ņemiet vērā, ka Helmuta iespaidīgākie sasniegumi bija lielajos turnīros, kuros bija daudz rekreācijas spēlētāju. No tā nav grūti secināt, ka daļa no viņa panākumiem ir šīs vieglās naudas dēļ.

Tas arī palīdz izskaidrot Helmuta neticamo pacietību pie pokera galda. Viņš pacietīgi gaida situācijas, kurās kāds var spēlēt vaļīgi un iedot viņam kādus čipus. Vismaz priekš Helmuta šī stratēģija ir piemērotāka, nekā lielākajai daļai citu spēlētāju.

Filam palīdz arī citi aspekti, kas saistīti ar viņa slavenības statusu. Piemēram, viņam ir vieglāk verbāli manipulēt ar atpūtas spēlētājiem, piemēram, atturēt kādu no call, kad viņš blefo. Būtība ir tāda, ka Helmuts gadu desmitiem ir pieradis būt slavenība, un visu šo laiku viņš ir pilnveidojies spējā izmantot šo statusu savā labā.

Helmuta psiholoģiskie triki palīdz viņam nolasīt tells

Helmuts ir pazīstams ar savu agresīvo uzvedību: gausties par savu neveiksmi un uzbrukt citiem spēlētājiem. Šī iemesla dēļ viņam pielipa segvārds “The Poker Brat” (“Grūts pokera bērns”). Vienreiz WSOP turnīrā viens spēlētājs pat atteicās paspiest roku, kad Helmuts apsēdās pie viņa galda. Tas parāda, cik pretrunīga var būt viņa tēls.

Viena no vissvarīgākajām Helmuta “maģiskajām” spējām ir spēja pielāgoties cilvēku reakcijai uz viņa kareivīgo rīcību. Savās grāmatās un rakstos esmu vairākkārt pamanījis, ka no tā, cik dusmīgi vai mierīgi pretinieki uzvedas ar jums, var daudz pateikt par viņu roku. Spēlētājs, kurš veic dārgu blefu, diez vai būs rupjš vai netaktisks pret pretinieku, jo nevēlas viņu provocēt uz call. Tas nozīmē, ka tad, kad spēlētājs, kurš ir izdarījis lielu likmi, sāk izrādīt pretiniekam neapmierinātību vai dusmas, tas ir arguments par labu tam, ka spēlētājs jūtās brīvs. Ja viņš blefo, viņš diez vai būtu uzdrošinājies aizvainot pretinieku un būtu izturējies atturīgāk un mierīgāk ar viņu.

Un vēl Helmuts bieži uzbrūk citiem cilvēkiem, krītot uz nerviem. Tas viņam dod daudz iespēju lasīt pretiniekus. Šeit ir piemērs, kā tas darbojas:

• Helmuts kādu laiku mutiski uzbruka noteiktam spēlētājam. Tas bija ļoti kaitinoši, un viņš runāja pretī.
• Tad abi spēlēja vienu roku un tika līdz riveram. Helmuta pretinieks ielika all-in.
• Helmuts atkal mutiski uzbruka šim pretiniekam, un viņš atkal viņam atbildēja, bet ļoti īsi un dabiski. Vai arī sāncensis neatbildēja, un viņa sejā pazibēja tikai īsa aizkaitinājuma ēna. Jebkurā gadījumā Helmuts zina, ka viņa pretinieks, iespējams, šādi neuzvedīsies ar blefošanu, tāpēc viņš kollo.
• Vēlāk viņi atkal satiekas riverā un oponents taisa lielas likmes. Helmuts sāk gausties un lamāt pretinieku, bet viņš uzvedas stoiski un neitrāli, nesniedzot nekādu informāciju. Šajā situācijā Fils daudz biežāk kollos, jo viņš ne tikai zina vispārējās pokera spēlētāju tendences, bet, kas vēl svarīgāk, jau ir redzējis vismaz vienu pretinieka uzvedības piemēru, kad tas lika value bet.

Daudzi cilvēki, pat daži spēcīgi pokera spēlētāji, par zemu novērtē, cik daudz informācijas var uzzināt šādās situācijās, it īpaši, ja salīdzina pētāmā spēlētāja uzvedību vairākās dažādās rokās.

Grūti pateikt, cik slikti Helmuts ākstās tad, kad kameras ir izslēgtas un apkārt nav pokera žurnālistu. Esmu ne reizi vien dzirdējis, ka preses neesamības gadījumā viņš uzvedas līdzīgi, taču to ir grūti pārbaudīt. Tomēr atzīmēšu svarīgu faktu: ja Fila konkurenti saprot, ka viņš uzvedas bezkaunīgi, lai iegūt kaut ko un piesaistītu preses uzmanību, tam, gluži pretēji, zināmā mērā vajadzētu atturēt viņu no šādām darbībām.

Helmuts apspiež un dusmo cilvēkus, liekot viņiem pieņemt neveiksmi

Vai esat kādreiz spēlējis pokeru ar kādu, kurš jūs patiešām kaitināja, liekot justies nelaimīgam? Esmu spēlējis ar daudziem no šiem pokera spēlētājiem, un tas apslāpēja manu vēlmi uzvarēt. Savā mūžā esmu spēlējis tikai dažus desmitus turnīru, pēdējais no tiem bija $1,500 No Limit Hold’em WSOP pirms pāris gadiem. Es spēlēju labi un jutos pārliecināts līdz pirmās dienas beigām, kad mani pārcēla pie galda ar vienu no kaitinošākajiem spēlētājiem, kādu esmu redzējis. Viņš bija pretstats Helmutam: viņš lēja plakanus jokus, pārāk daudz smējās un mēģināja runāt ar cilvēkiem, kuri acīmredzami nevēlas ar viņu komunicēt.

Vārdu sakot, viņš līda manā dvēselē. Mana galva sāka piepildīties ar domām: “Kāpēc šis puisis tā rīkojas? Vai ar galvu viss kārtībā? Kāpēc es tērēju laiku kopā ar šādiem cilvēkiem, ja varu to pavadīt ar lielāku jēgu? Kādas ir iespējas, ka ar šo mazo steku es varēšu tikt pie balvām? Ja es varēšu tikt līdz otrajai dienai, mani tūlīt pat izsitīs. ”

Šis spēlētājs man radīja nepatiku pret pokeru un dzīvi kopumā. Drīz pēc pārcelšanās pie šī galda mani izslēdza rokā, kuru izspēlēju ļoti stulbi. Mans prāts bija miglā.

Ļaujiet man precizēt, ka tajā laikā mani vairs nevarēja saukt par pieredzējušu pokera spēlētāju: man gandrīz nebija spēļu prakses, un es gandrīz nepretojos šā oponenta nomācošajai ietekmei. Bet šī nebija vienīgā šāda pieredze manā dzīvē, un esmu pārliecināts, ka daudzi no jums ir pieredzējuši kaut ko līdzīgu.

Helmuts zina, kā radīt tik toksisku atmosfēru pie galda, ka tā var nomākt citu spēlētāju uzvaras gribu. Cilvēki apzināti vai neapzināti paši sāk domāt, kā to visu ātri pabeigt.

Piemēram, šeit ir Īzaka Hekstona iespaidi:

Every time I play with @phil_hellmuth he talks about his hands in multiway pots, acts out of turn, or talks about what he folded while a hand is still in progress. Players need to step up, call the floor, demand penalties every time. TDs need to give those penalties. @wsoptd

— Isaac Haxton (@ikepoker) July 7, 2018

Helmuts var satracināt cilvēkus dažādos veidos, ne obligāti izraisot kādu dusmās. Piemēram, tas, ka spēlētājs ar tik ilgu un izcilu karjeru, “spēles vēstnieks”, grāmatas par pozitīvu domāšanu autors (novērtējiet ironiju!) uzvedas tik nožēlojami, var izraisīt cilvēkos patiesu līdzjūtību vai, gluži pretēji, riebumu. Saviem konkurentiem Fils var šķist tik nožēlojams, salauzts un emocionāli nestabils, ka viņiem būs kauns viņu pārspēt. Spēlējot kopā ar kādu, kurš rīkojas kā zaudētājs, jūs varat justies kā uzvarētājs, pat ja zaudējāt viņam pie galda.

Tāpat ar savu uzvedību Helmuts var vienkārši diskreditēt pašu spēli. Pokers var viegli izskatīties kā apšaubāma darbība, jo profesionāļi lielāko daļu peļņas gūst no ludomaniem vai spēlētājiem, kuri spēlē daudz sliktāk, nekā viņi paši par sevi domā. Dažās spēlēs tas ir īpaši redzams. Kad pretiniekiem jāklausās, kā Helmuts  lamā citus cilvēkus, sūdzas par savu neveiksmi, apspriež citu cilvēku rokas un rīkojas ārpus kārtas, tas var tik ļoti sabojāt viņu spēles pieredzi, ka daži no viņiem domā: “Varbūt būtu labāk zaudēt viņam un ātri izkļūt no šejienes? ”

Kā es jokoju tviterī, kad spēlējat pret Helmutu, emociju ziņā jums ir negatīvie implied odds.

Dark checks var atvieglot Helmutam pretinieku roku nolasīšanu.

Helmutam patīk “dark check”, tas ir, čekot pirms uz galda būs izlikts flop, turn vai river. Daži cilvēki to uzskata par stratēģisku kļūdu, bet tā nav: Helmuts parasti izvēlas diezgan pasīvas līnijas un reti donk-beto, tāpēc, čekojot dark, viņš gandrīz neko nezaudē. (Teorētiski atteikšanās no dark check varētu norādīt, ka viņam ir roka, ar kuru viņš būtu gatavs donk-betot dažos boardos, taču, tā kā viņš nečeko dark tik bieži, tam nav īsti nozīmes.)

Bet kāds varētu būt Helmuta ieguvums no dark check? Galvenais ieguvums ir tas, ka šajā gadījumā vispirms ir jārīkojas oponentam. Šad tad šis apstāklis ​​var padarīt dažus viņa uzvedības aspektus nozīmīgākus un pamanāmākus.

Dark check padara timing-tells (“reakcijas laiku”) ticamākus

Ja Helmuts gaidītu nākamās kārtis un tad tērētu pāris sekundes, lai nočekotu, viņa pretinieka reakcijas laika “rādītājs” nebūtu tik “tīrs”, jo šajās dažās sekundēs viņam būtu laiks padomāt par savu gājienu. Dark check gadījumā pretinieka laiks sākas nekavējoties.

Tas var būt noderīgi, piemēram, ja pretinieks gandrīz uzreiz uzliek lielu likmi. Šeit viņa diapazons parasti būs ļoti polarizēts un tendēts uz blefošanu, jo ar spēcīgu roku spēlētāji cenšas radīt iespaidu, ka viņiem ir par ko padomāt, ar vidēja spēka roku viņiem patiešām ir par ko padomāt, un tie, kas blefo, gluži pretēji, mēģina izklausīties pārliecināti un liek uzreiz.

Vēl viens piemērs ir pretinieka ātrā čekošana lielajā bankā. Tas liecina par spēcīgāku diapazonu, jo ar vāju diapazonu viņš domātu ilgāk, cenšoties parādīt, ka viņam ir par ko padomāt.

Dark check ļauj Helmutam vairāk koncentrēties uz pretinieku.

Kad nav nepieciešamības apdomāt savu gājienu, Helmutam ir vairāk iespēju uztvert pretinieka uzvedību kopumā. Viens no visnoderīgākajiem tells ir pretinieka reakcija uz jaunu board kārti. Spēlētājs, kuram šī karts ir palīdzējusi, bieži uz to paskatās tikai īsu brīdi, lai gan attiecībā uz flopu tas nav tik uzticams mājiens, jo daudzi spēlētāji ātri paskatās uz jebkuru flopu. Daudz nozīmīgāks būs ilgstošs skatiens uz dēli, kas parasti norāda, ka spēlētājs nav trāpījis, un viņam nav iemesla skatīties prom.

Būtība ir tāda, ka, atdodot gājienu pretiniekam un cieši vērojot viņu no paša sākuma, Helmuts spēj savākt vairāk informācijas.

Protams, iepriekš aprakstītie tells ir daudz uzticamāki atpūtas spēlētājiem. Jo spēcīgāks spēlētājs, jo mazāk tiem ir nozīmē. Bet pat spēlē pret prasmīgiem pokera spēlētājiem neliela papildu informācija, tāda, ka tells, var ļoti palīdzēt robežsituācijās, piemēram, kad Helmutam ir spēcīgs draw, un pretinieks liek likmes pēc ilgstošas ​​skatīšanās uz boarda – šeit Fils var izlemt reizot.

Helmuts zina, kā gaidīt

Helmuts ir vislabāk pazīstams kā turnīra spēlētājs. Keš-gejmos viņam vienmēr ir bijusi slikta reputācija starp citiem pokera profesionāļiem. Televīzijas šovos ar naudas spēlēm viņš izskatās diezgan vājš. Fils izvairās spēlēt pēc lielām likmēm pret spēcīgiem pokera spēlētājiem, dodot priekšroku slēgtām spēlēm ar daudziem rekreācijas spēlētājiem, un tas ir saprotams.

Turnīru pokerā vienmēr ir grūti noskaidrot kāda ROI, jo mēs redzam tikai laimestu, bet mēs nezinām, cik daudz naudas spēlētājs iztērēja buy-in tajos turnīros, kuros viņš neiekļuva balvās. Bet par Helmutu noteikti varam teikt, ka viņš bieži sasniedza labus rezultātus MTT, it īpaši turnīros ar lielu field un ar lielu atpūtas spēlētāju skaitu.

Divtūkstošajos gados un agrāk spēlētāji turnīros veica diezgan lielas likmes un reizus, daudz lielākus nekā tagad. Helmuts toreiz tika smagi kritizēts par small ball un savu nogaidīšanas stilu. Ar nelielu steku viņš pacietīgi gaidīja iespēju dubultoties, un limpoja preflop situācijās, kurās citi to nedarīja.

Tomēr, kādreiz neiecienītā smallball metode, tagad ir daļa no GTO spēles. Aprēķini pie pokera solveriem ir parādījuši, ka pacietība var tikt atalgota, un mazās likmes var būt izdevīgākas, nekā parasti tika uzskatīts. (Šeit jāpiebilst, ka saskaņā ar solveru aprēķiniem ļoti lielām likmēm dažās situācijās var būt arī jēga, neskatoties uz to, ka to ir grūti saprast intuitīvi. Pokera spēle ir ļoti sarežģīta.)

Turklāt, tuvojoties turnīra beigām, prasme gaidīt kļūst svarīgāka lielu pay-jump dēļ, un ICM modelis to matemātiski apstiprina. Ja jūs esat pārāk agresīvs pie fināla galda vai spēlējat pārāk daudz roku, tad jūs vienkārši izmetat naudu, ja labāk būtu pāris minūtes pasēdēt un pagaidīt, kad kāds cits izlidos.

Tomēr daudzās situācijās balvu zonā nekad nevar droši zināt, kas izrādīsies ģeniālais lēmums un kas būs stulbs. Dažreiz, kad pretinieki spēlē saspringti pay-jump dēļ, var būt izdevīgāk spēlēt agresīvāk un nozagt dažus potus. Tāpēc notiek asas debates par dažiem izspēlēs veidiem: “Vai tā bija ICM pašnāvība vai lieliska spēle?”

Daļa no mūsu nepārliecinātības par šīm situācijām ir saistīta ar faktu, ka turnīrus ir daudz grūtāk aprēķināt solveros, nekā heads-up situācijas. Turnīrā pie galda sēž vairāki spēlētāji ar dažādiem stekiem un ir pay-jumpi, tāpēc varētu būt izdevīgāk gaidīt, lai mēģinātu iegūt augstāku vietu. Bet cash game spēlē jebkurā laikā var uztaisīt rebuy vai piepirkt žetonus, tāpēc šie apsvērumi šeit netiek ņemti vērā. Lai palielinātu savu winrate cash-game, jums ir jaizliekās visur, kur jums ir pat minimālais pārsvars, jo, ja zaudējat, jūs vienkārši pērkat vēl vienu steku. Tomēr turnīrā pota zaude var būt liela problēma, tāpēc no šādām robežsituācijām ir jāizvairās.

Lai gan parastā pokera turnīra stratēģija gadu gaitā ir kļuvusi pacietīgāka un nogaidošāka, Helmuts joprojām ievēro tās ekstrēmo versiju. Šodien viņš joprojām tiek apsmiets par savu ārkārtīgo lojalitāti Small Ball’am, neveiklajiem limpiem ar mazo steku un tight foldiem. Bet iespējams, turnīru situācijām ir pat stingrāki GTO risinājumi, nekā mums ir zināms. Varbūt ir jēga vēl rūpīgāk gaidīt labas rokas.

Iespējams, lielākā daļa spēlētāju joprojām ir pārāk agresīvi daudzās turnīra situācijās, spēlējot pret kādu, kurš ir ļoti pacietīgs. Daudzi spēlētāji lepojas ar savu agresivitāti un bezbailību – tās ir labas īpašības, taču pat spēcīgi pokera spēlētāji bieži vien pārāk aizraujas ar to. Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka lielākajai daļai no viņiem labi padodas gan naudas spēles, gan turnīri, savukārt Helmuts gandrīz pilnībā koncentrējas uz MTT. Un viņa uzvedība un stils, kā jau minēts, provocē citus spēlētājus rīkoties pret viņu agresīvāk un neapdomīgāk.

Viņa nestandarta gājieni var provocēt pretiniekus kļūdīties.

Tai skaitā, Helmuts dara dažas dīvainas lietas. Daži no tiem ir saistīti ar viņa pārāk pacietīgo stratēģiju, bet ne tikai. Piemēram, viņš bieži izmanto ļoti viltīgas līnijas, lai izveidotu slazdus, ​​liek ļoti mazas likmes / min reizus un čeko ar spēcīgām rokām situācijās, kuras citi spēcīgi spēlētāji to nedarītu.

Es domāju, ka šāda Helmuta rīcība var izraisīt pretinieka nepareizu reakciju, jo tā pārstāv reta un mazāk pētīta lēmumu pieņemšanas koka zarus. Piemēram, kad Helmuta pretinieks turnā liek likmi un Fils atbild ar mini reizu, šī ir diezgan reta līnija, un pretinieks, nezinot, kā uz to reaģēt, riskē kļūdīties. Varbūt dažas pretinieku kļūdas izpaudīsies pārāk agresīvas spēles veidā, kā jau minēju iepriekš.

Lai būtu skaidrs, es neapgalvoju, ka Helmuts patiesībā aprēķināja šīs dīvainās, maz pētītās situācijas. Es tikai domāju, ka viņa nestandarta pieeja liek pretiniekiem pieļaut nedaudz vairāk kļūdu nekā citos gadījumos: piemēram, viņi maksā viņam vairāk, nekā vajadzētu, vai 3-beto, kad nevajadzētu. Un tas palīdz Filam, vai viņš zina, ko dara, vai ne.

Secinājumi

Ja vismaz daži no apgalvojumiem, ko esmu sniedzis šajā rakstā, ir pareizi, tad Helmuta darbībās mēs varam sākt saskatīt neparastas lietas, kas viņam nāk par labu. Un es diez vai kļūdos, ja teikšu, ka lielākā daļa no šiem trikiem palielina viņa peļņu galvenokārt pret vājiem pretiniekiem.

Vai esmu aptvēris tēmu par Helmuta “balto maģiju”? Vai es to pareizi definēju? Protams, es nevaru iekļūt viņa galvā un droši uzzināt, bet es ceru, ka mans pamatojums spēja salikt kopā vēl vairākus šīs mīklas gabalus.