Septiņi roku lasīšanas principi

Septiņi roku lasīšanas principi no Red Chip Poker trenera Adam w34z3l. Varbūtības, ierobežotie diapazoni, likmju izmēri, faktūras, neparastu līniju nozīme un pretinieku klasifikācijas.

Red Chip Poker kanāls laidis klajā video, kas palīdzēs iesācējiem un vidēja limita spēlētājiem izvēlēties labākus momentus blefiem un blef-ketčiem, iemācīs pareizi reaģēt uz overbetiem un nebaidīties, ka pretiniekam rokā pēkšņi būs monstrs.

1 – Varbūtības

Ja vadāmies pēc šī principa, tad mūs neinteresē, kas varētu būt mūsu pretiniekam rokā, jo ​​vienalga nevienu variantu izslēgt nevar. Jā, var izrādīties, ka jūsu pretinieks noķēra karē flopā un nolēma to slowplay līdz riveram. Iespējams arī, ka tavam pretiniekam ir 72o, taču pēc ček-reiza flopā viņam sanāca full-house.

Jebkas var notikt. Pokerā mēs nekad nevarēsim pilnībā izslēgt konkrētu kombināciju no pretinieka diapazona. Pat ja viņš parasti nespēlē izspēles šādā veidā, vienmēr pastāv misclick iespēja. Ja mēs pārāk daudz spekulējam par to, kas varētu būt mūsu pretiniekam, mēs riskējam saskarties ar monstru pretinieka rokās. Kā būtu, ja mūsu pretinieks noķertu runner-runner karē un pārbrauktu mūsu full-house? Šādas domas izdales laikā nepalīdzēs.

Tā vietā mums vajadzētu koncentrēties uz mūsu pretinieka visticamākajām kārtīm, nevis hipotētiskiem scenārijiem. Šis princips ļauj mums ļoti agresīvi izņemt kombinācijas no pretinieka diapazona, pat ja teorētiski joprojām ir iespēja, ka viņam būs noteiktas kārtis. Vienkāršs piemērs ir, kad mēs veicam nelielu turpinājuma likmi un mūsu pretinieks to pielīdzina, nevis ček-reizo. Viņš joprojām var sēdēt ar lēni spēlētu setu, taču mums tas nav svarīgi, mēs varam izņemt šīs kombinācijas no visticamākajām. Ja vēlāk izrādīsies, ka viņam tiešām bija sets un viņš spēlēja lēni, tad jebkurā gadījumā mēs pieņēmām labāko lēmumu, pamatojoties uz tobrīd pieejamo informāciju. Protams, turpmāk mēs rakstīsim piezīmes par savu pretinieku un koriģēsim savas domas par viņa diapazonu nākotnei. Taču pret nezināmu pretinieku izdevīgāk ir izņemt setus no diapazona, ja viņš neveic check-raise, it īpaši galdos ar vairākiem draw.

Ja pretinieks izdara kaut ko aizdomīgu, kas pamatojoties uz viņa spēli pirms flopa, ir normāli pieņemt, ka viņam šīs rokas nav. Ja vēlāk izrādīsies, ka mūsu pretinieks preflopu spēlē daudz platāk, nekā mēs domājām, mēs varam tam pielāgoties. Piemērs – atveram no UTG un saņemam 3-bet. Flopā 7-5-4 mēs neticam, ka mūsu pretiniekam ir 8-6 strīts. Tas, protams, ir iespējams, bet vai varbūtība ir liela? – Nē. Un tie, kas labi lasa rokas, domā par to, kas ir visticamāks.

2 – Sašaurināts diapazons

Vēl viens pamata jēdziens, kas ir svarīgs roku lasīšanā. Sāksim ar vienkāršu piemēru – iedomājieties, ka atvērat battona ar dūžiem, un flops iznāca 9s8s4c. Mums nav tā patīkamākā tekstūra, varam pieņemt, ka tā labāk atbilst tā spēlētāja diapazonam, kurš kolloja. Neatkarīgi no tā, mūsu dūži joprojām, iespējams, ir labākā kombinācija, tāpēc mums jāturpina likt. Šajā situācijā, ja mūsu pretiniekam ir 99, 88 vai 44, mēs sagaidām ček-reizu. Ja viņam ir 98s vai 98o, tad gaidām check-raise arī.

Tas nenozīmē, ka viņš vienmēr ček-reizos ar setiem vai diviem pāriem. Ja pretinieks mēģina spēlēt pēc GTO, tad reizēm viņam ir jāspēlē check-call, tāpēc nevaram pilnībā izslēgt spēcīgas kombinācijas. Taču neaizmirstam pirmo principu – mēs vēlamies koncentrēties uz visticamākajiem scenārijiem. Lielākā daļa spēlētāju ar setu vai diviem pāriem šeit paaugstinās mūsu turpinājuma likmi. Tādā veidā mēs varam diezgan efektīvi nolasīt pretinieka kombināciju – ja viņš check-call uz 984 galda, viņam parasti nebūs setu un divu pāru, visticamāk viņam būs viens pāris, piemēram, T9 vai kāds draw – gutshot ar QJ, QT, straightdraw ar JT.

Citiem vārdiem sakot, kad mūsu pretinieks šajā situācijā kollo, viņš mums saka, ka mums tagad ir labākā kombinācija. Protams, nākamās kārtis to varētu mainīt. Salīdzināsim divus turnus – 7c un 2h. Sāksim ar divnieku – kā šī blanka kārts ietekmē mūsu rokas relatīvo spēku? Ja mūsu roka bija pietiekami spēcīga flopā, tad turnā tā pārvērtās par monstru. Mēs neuzlabojāmies, bet mūsu roka faktiski pārvērtās par nuts. Mēs izslēdzām visas rokas, kurām zaudējām flopā, no pretinieka diapazona, atstājot viņam tikai pārus vai draw, un tās visas neuzlabojas turnā. Tādējādi dūži šajā turnā no diezgan spēcīgas rokas pārvērtās par nuts. Šeit ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ļauj mums veikt overbetus turnā, jo mēs uzskatām, ka mums ir labākā kombinācija.

Ja turns ir septītnieks (9s8s4c7c), kas dod vēl vienu potenciālu flush, tad dūžiem situācija nebūs tik priecīga. Dažas rokas ar vienu pāri vai draw ir uzlabojušās līdz strītiem vai diviem pāriem. Un, ja turnā būtu aizvēries flush, tad ar dūžiem būtu jābūt vēl uzmanīgākam.

Šis piemērs labi ilustrē vispārējo principu – ja strādājat ar solveru, redzēsiet samazinātu saizingu turnos, kas aizvēr flush. Ja flopam ir tekstūra, kurā ir daudz dzīvo draw, bet neviens no tiem nav uzlabojies turnā, solvers iesaka izmantot overbetus ar augstu frekvenci, jo pretinieka diapazons ir capped. Tas darbojas pat solveru pasaulē, kur pretinieki slowplay, lai aizsargātu savu check-call diapazonu. Tagad padomājiet par to, kā tas darbojas pret spēlētājiem, kuri vienmēr check-raise setus un divus pārus — viņu diapazons ir krietni nogriezts līdz nuts. Vissvarīgākais roku lasīšanas princips ir spēja noteikt, kad pretinieka diapazons ir sašaurināts un kad nav, un mums ir jābūt uzmanīgākiem, nosakot likmes lielumus.

Vēl viens jēdziens, ko var minēt šajā punktā, ir pasīvā vai aktīva roku lasīšana. Pasīvā ir tad, kad mēs vienkārši novērojam pretinieka darbības un cenšamies izdarīt secinājumus par viņa rokas stiprumu. Pretinieka darbības ir atbilde uz mūsu likmēm un to lielumu. Piemēram, ja mēs nolēmām overbetot flopā un saņemam call, mēs nevarētu būt tik pārliecināti, ka tukšajā turnā oponenta diapazons nav sašaurināts līdz nuts. Jo vairāk mēs uzliksim, jo ​​vairāk mūsu pretinieks slieksies uz slowplay ar top-setu, jo viņš var iedomāties, ka turnā saņems vēl vienu overbet no mums. Ja mēs izmantojam neefektīvu sizing, mēs ievērojami ierobežojam informāciju, ko varam iegūt atkarībā no pretinieka darbībām.

Tomēr, ja mēs varam atrast saizingu, kas ir pietiekami liels, lai radītu value un aizsargātu roku, bet pietiekami mazs, lai pretiniekam būtu izdevīgi čekot-reizot savus setus un divus pārus, tad varam teikt, ka šajā situācijā mēs aktīvi lasām rokas. Tas ir, mēs mērķtiecīgi izvēlamies darbības, kas apkopos maksimālo informācijas daudzumu par pretinieka diapazonu.

3 – neparastas izspēļu līnijas

Droši vien esi nonācis situācijās, kad pretinieks izvēlas darbības, kas šķiet neloģiskas un notiek reti. Piemēram, double check-raise – spēlētājs ček-reizo flopu un čeko turnu. Mēs domājam: “Jā, viņš gribēja mūs izsist no rokas, bet tagad viņš padodas,” tāpēc mierīgi uzliekam likmi turnā un atkal uzduramies ček-reizam.

Vai arī mūsu pretinieks čeko flopu, mēs arī, turnā viņš čeko vēlreiz, mierīgi liekam, bet saņemam reizu. Šķiet, ka tam nav jēgas – ja tev ir laba roka, tad liec turnu pēc mūsu čeka. Šeit ir daži apsvērumi par neparastām līnijām.

Vairumā gadījumu spēlētāji blefojot nekļūs īpaši radoši. Kad pretiniekam nav nekā, viņš bieži uztraucas, ka viņa neparastās darbības var tikt uzskatītas par blefu. Tomēr, kad kāds patiešām trāpa top-setā vai citā nuts kombinācijā, situācija mainās – viņi uztraucas, ka mēs bieži nometīsim kārtis, ja spēle būs vienkārša.

Vispārīgs padoms, ko var sniegt šajā situācijā, ja jūs saskaraties ar ļoti radošu un neparastu izspēli, to pēc noklusējuma vajadzētu uzskatīt par value. Protams, tas nedarbojas 100% un ne vienmēr būs taisnība, viss ir atkarīgs no konkrētā pretinieka. Tomēr nav nekas slikts, ja šādām izspēlēm vairāk uzticamies.

4 – jo tālāk mežā…

Ideja ir tāda, ka agrīnās ielas tiek spēlētas tuvu GTO. Ja solvers c-beto flopu 65% gadījumos, tad spēlētājam jādara tas pats. Tomēr, jo vairāk reizu un rereizu bija pirms flopa, jo vairāk faktiskā spēle atšķiras no solvera ieteikumiem.

Apskatīsim vienkāršu piemēru ar preflop 5-bet. Ja skatāmies uz reālo spēlētāju diapazonu, tas izrādās daudz spēcīgāks par to, kā spēlē solvers. Solveram 5-betā būs vairāki vāji pāri, tādas rokas kā A6s, savukārt reālajā pasaulē ir diezgan daudz spēlētāju, kuri liek 5-betus tikai QQ+ vai JJ+ un AK. Šī atšķirība kļūst vēl izteiktāka, ja runa ir par vēlākām ielām.

Ņemsim roku ar flopa 3-bet – viens spēlētājs liek flopu, saņem reizu vai ček-reizu un liek re-raise. Solverim šādā situācijā ir spekulatīvas rokas – vāji pāri, piemēram. Patiesībā tomēr lielākā daļa cilvēku neliek 3-bet flopā, ja viņiem nav nuts. To pašu loģiku var attiecināt uz reiziem turnā un riverā – darbība pēc re-raise ir stipri novirzīta nuts virzienā, savukārt solveram vienmēr būs vairākas spekulatīvas rokas šaja situācijā. Ja flopā light raise nav nekas neparasts, tad 3-bet flopā gandrīz vienmēr ir nuts, un, ja mēs ejam tālāk, tad pat reizi tiek likti ar ļoti spēcīgām rokām. Piemēram, turna reizam ir daudz vairāk spēka nekā flopa 3-betam, un rivera reiz gandrīz vienmēr ir nuts.

Tādējādi, jo tālāk mēs virzāmies pa ielām, jo ​​vairāk mūsu pretinieka diapazons novirzās no risinātāja uz tight speles pusi.

5 – ko saka saizingi

Banka lieluma likme parasti ir spēka rādītājs. Ja paskatās solverā, tad šim saizingam būs diezgan daudz blefu, taču mūsu pretiniekam ne vienmēr būs vismaz kādi no šiem blefiem, daži liek pota likmes tikai ar nuts. Ja mēs saskaramies ar pot-bet flopā, tad to var uzskatīt par spēka pazīmi, bet, ja pretinieks liek potu gan flopā, gan turnā, tad vairumā gadījumu viņam ir ļoti spēcīga kombinācija. Ja pot-likme tiek spēlēta pret mums trīs ielās pēc kārtas, kas nav tik bieži, mēs varam droši likt pretinieku uz nuts.

Arī overbets liecina par spēku, taču arvien vairāk spēlētāju tās izmanto ar blefiem. Interesanti, ka overbets parasti slēpj nedaudz vājāku diapazonu nekā pot-likmes. Tas notiek tapēc, ka mums ir jāmaksā vairāk, tāpēc mēs ne vienmēr aizstāvēsimies pret overbetiem plašāk.

Vēl interesantāk ir tas, ka overbet-push parasti ir vājāks par parasto overbet. Diezgan izplatīta situācija ir 3-bet pot, kurā pretinieks reizo mūsu c-betu. Pieņemsim, ka mēs 3-betojam preflopu ar dūžiem, saņemam kollu, turpinām likt flopā, bet pretinieks paaugstina. No vienas puses, mums ir overpāris, un mēs nedrīkstam to nomest, no otras puses, mūsu pretinieks varēja noķert flopā setu vai kaut ko citu. Vairumā gadījumu mēs varam iegūt informāciju tikai no saizingiem.

Apskatīsim trīs variantus. Pirmais – mūsu pretinieks liek min-reizu. No vienas puses, tas liecina par spēku, bet no otras puses, mēs iegūstam lieliskus apstākļus turpināšanai, tāpēc parasti spiežam “call” un gaidām nākamo ielu. Problēma rodas, kad pretinieks liek 2,5-3X reizu – jau diezgan daudz, bet vēl nav all-in. Mēs parasti neatmetam overpārus 3-bet bankās, taču šāds lielums var liecināt, ka pretinieks ir ļoti spēcīgs, viņa diapazons var sastāvēt tikai no setiem, kas nozīmē, ka šī ir lieliska situācija eksploitam un herofoldam. Bet, ja jūsu pretinieks liek all-in atbildot uz turpinājuma likmi, jums gandrīz vienmēr vajadzētu būt gataviem samaksāt. Kāpēc? Overbet push šajā situācijā vienmēr ir daudz vājāks nekā 2,5-3x raise.

Dažādi spēlētāji izmanto saizinga noteikšanu dažādos veidos. Regulāri, piemēram, bieži izmanto pot-betus, bet reti overbeto, pat ja viņiem tas būtu jādara saskaņā ar sovlera teikto. Fiši savukārt biežāk izmanto overbet. Pat ja mēs saskaramies ar ļoti spēcīgu regulāru, kurš izmanto overbetus, var izrādīties, ka viņš praktiski neizmanto overbet push, bet fisi noteikti tos ļoti mīl.

6 – spēlētāju tipi

Svarīgs aspekts roku lasīšanā ir pretinieku klasifikācija. Vienkāršs piemērs, kā mēs varam izmantot šo informāciju, ir tas, ka fiši blefo biežāk nekā regulāri.

Standarta regulārs parasti blefo daudz mazāk, nekā prasa GTO. Solveram tuvu blefo tikai patiešām spēcīgi regi. Lielākā daļa cilvēku drīzāk spēlē tight-passive spēli, it īpaši riverā, un neblefo tik bieži, kā vajadzētu. Un tas mums dod iespēju hirofoldiem pret šādiem puišiem. Bet vidusmēra fiss, gluži pretēji, parasti blefo vairāk, nekā vajadzētu saskaņā ar GTO. Citiem vārdiem sakot, blefs ir daudz izdevīgāks pret fišiem nekā pret vidējiem regiem.

Fiši arī biežāk izmanto merge. Merge ir kad polārajā diapazonā ir arī vidēja stipruma rokas. Kad normāls regulars liek riverā, dažas viņa rokas būs priekš value, dažas aizies blefos, bet viņam praktiski nebūs vidējo roku, jo tās gandrīz visas ir jāčeko. Likt riverā ar vidēja spēka rokām vairumā situāciju vienkārši nav attaisnojams. Protams, fiši to nezina, tāpēc dažreiz viņi veic rivera likmes ar rokām, ar kurām nav jēgas blefot, un tomēr nevar dabūt no tām value, ja tās samaksās.

Lielākā daļa vājo regu blefo retāk nekā nepieciešams. Nits, ko principā var saukt par vājiem tight-regulāriem, reizēm var izrādīt agresiju, bet tikai ar ļoti šauru diapazonu. Viņi arī neblefo riverus pietiekoši bieži.

Jūs varētu pārsteigt, cik bieži fiši nomet riverā, pat ja tiem ir spēcīgs “telefona” tēls. Tas notiek tāpēc, ka viņi kollo flopu un turnu ļoti plati, un pie rivera viņu diapazonā ir pārāk daudz roku, kuras vajadzētu nomest, piemēram, missed gutshot ar J-high. Pat klasiskie telefoni ar tādām rokām nekollos riveru, tāpēc šī ir lieliska iespēja mēģināt tos izsist no bankas. No otras puses, niti rīkojas pretēji – mums ir daudz fold equity pret viņiem agrīnās ielās, un jūs varat vienkārši paņemt daudz banku ar turpinājuma likmi. Taču, tiklīdz nits izrāda interesi par banku un kollo flopu, vēl jo vairāk turnu, mums ir ļoti maz fold equity pret viņiem riverā, jo nitiem sākumā ir daudz mazāk spekulatīvo roku.

7 – galda faktūra

Vispirms analizēsim sauso galdu. Ja šajā situācijā pretinieks mūs kollo, tad viņam, visdrīzāk ir jau gatava roka. Ja mēs saņemam trīs likmes šajā tekstūrā, tad maz ticams, ka riverā mūsu pretiniekam būs blefs, vienkārši tāpēc, ka spēlētāji dod priekšroku pusblefiem, kas vismaz teorētiski var uzlaboties, nevis tīriem blefam turnā.

No otras puses, ja mēs esam ļoti koordinētā flopā, turns pievienoja dažus draw, taču nevienu no tiem nenoslēdza, un riverā nāca blanks – mūsu pretinieks ne tikai biežāk nometīs, bet arī, ja darbosies kā agresors, biežāk blefos, jo daudzas rokas viņa diapazonā neuzlabojās. Taču uz galda, kur turnā aizvērās draw un vēl daži draw varēja aizvērties riverā, mūsu pretinieks gan retāk metīs nost, gan blefos retāk.

Labi spēlētāji zina, ka, ja tiek aizvērti vairāki draw, viņi var pārvērst pārus blefos, lai nodrošinātu, ka viņu diapazonā ir pietiekami daudz blefu. Tomēr vidusmēra spēlētāji par to neaizdomājas un bieži vien šādās situācijās neblefo pietiekoši daudz. Vēl viens aspekts ir tas, ka daudzi cilvēki šajā situācijā pārāk bieži spēlē call, un pārāk bieži nomet galdos, kuros draw neaizvērās, jo ​​domā par savas rokas absolūto spēku, nevis par diapazoniem.

Noslēgumā analizēsim situāciju, kad stīti varēja aizvērties jau flopā, un turns un rivers neko nemainīja. Diezgan iespējams, ka uz šāda galda mūsu pretinieks blefos biežāk nekā vajadzētu un pārāk bieži metīs nost, ja mēs esam agresors. Tomēr jāatceras, ka labākā situācija blefiem un blefķērājiem ir tad, kad flopā ir daudz draw, turnā to parādās vēl vairāk, bet neviens no tiem netika aizvērts līdz riveram.