Skvīzi un to matemātika

0
Skvīzi un to matemātika
24.02.2021 23:49
571
0
24.02.2021 23:49
571

Neskatoties uz to, ka skvīzi ir viens no svarīgākajām un ienesīgākajām rīcībām preflopā, nepareiza skvīzu pielietošana var novest pie lieliem zaudējumiem ! Kā tad var saprast, kad ir vērts skvīzot un kad nav?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir vērts saprast, kas tad ir skvīzs.

Skvīzs (Squize) – ir preflop 3-bets, ko jūs izpildat pret open-reizeru un vienu vai vairākiem koleriem.

Skvīzs ir ļoti efektīvs rīks jūsu pokera arsenālā, jo tas rada neērtības jūsu pretiniekiem. Open-reizeris atrodas ļoti neērtā pozīcijā, starp jums un koleru, koleram bieži vien nav pietiekami daudz spēcīgu roku, lai turpinātu pret jūsu 3-betu, bet spēlētāji aiz jums bieži nevar kolot, jo likmes izmērs ir lielāks , nekā parasti, plus -nevar aizmirst arī par pozīciju.

Pati izplatītākā kļūda, kura attiecās uz skvīziem, ir nepareiza roku izvēle. Bieži spēlētāji nolemj skvīzot ar stiprām rokām, tādām , kā AK, bet pilnībā aizmirst par citām, daudz vājākām rokām, kas arī var būt ļoti ienesīgas, piemēram tādām , kā A5s vai K9s.

Lai efektīvi izmantotu skvīzus, ir nepieciešams saprast, vismaz, pamata matemātiku, kas ir aiz viņiem.

Apskatīsim piemēru:

100bb efektīvs steks

MP1 atveras ar 3bb likmi, CO kolo, mēs uz BU.

Pieņemsim,ka open-reizera diapazons ir 18%, bet kolera diapazons ir aptuveni 10-13%. Standarta skvīza izmērs būs aptuveni 12 bb.

Mēs pieņemam, ka open reizeris turpinās pēc skvīza, aptuveni, ar 5% roku, jo aiz viņa vēl ir viens spēlētājs  un 3-beta/skvīza izmērs ir lielāks, nekā parasta 3-beta izmērs. Kopumā var sacīt, ka labi spēlētāji cenšas nepiedalīties izspēlēs ar palielinātu banku bez pozīcijas, kas dos mūsu pieņēmumam par 5 % lielāku svaru.

18%                                                                                               5%

 

Ja apskatīsim roku grafiku, varam redzēt , ka 5 % dotajā situācijā, ir AQo+,99+ un AQs+, kas nozīmē to, ka reizeris foldos aptuveni 70%  no visām rokām ar kurām uzsāk izspēli. (5/18=28%). Būs arī gadījumi, kad pamanīsiet, ka oponents foldo vēl biežāk, tad ir vērts apdomāt savu diapazonu un pievienot vēl vairāk roku saviem blefiem, savukārt, ja oponents aktīvi kolo, tad vērts sašaurināt savu skvīza diapazonu.

Koleris turpinās ar līdzīgu roku diapazonu, aptuveni 4-5 % no sākuma 13-15%. No šiem pieņēmumiem seko, ka pretinieks izmetīs aptuveni 70 % no sava kola diapazona.

Spēlētāji, kas atrodas blaindos, turpinādami ar 5% no visam rokām, izmetīs 95% gadījumu.

Neskatoties uz to, ka mums var likties, ka 70% ir diezgan daudz, ir jāsaprot, ka kopējais pretinieku foldošanas procents būs cits. Ja mēs apkopojam cik bieži visi mūsu pretinieki izmetīs, tad procents būs šāds: 0.95 x 0.95 x 0.70 x 0.70 = 44%, kas nav tik liels procents, kā mums varēja likties. Balstoties uz šo informāciju, jūs varat pieņemt kvalitatīvus lēmumus par to, kādas rokas izmantot skvīzam un kā reaģēt uz pretinieka turpmākajām rīcībām. Neskatoties uz to, ka piemēri var būt citi un situācijas var atšķirties, ir vērts saprast kā analizēt dažādas situācijas savas spēlēs uzlabošanai.

Svarīgi ir arī zināt cik ir jāliek, kad izlēmāt skvīzot. Bieži vien tiek izmantots standarta formula priekš skvīza – 3x+1x par katru koleru. No formulas seko, ka , ja open-reizeris reizo 3bb un ir viens koleris, jums vajadzēs skvīzot liekot 12bb ( 3+1 =4, un 4*3bb =12bb) Ja reizeris atveras ar 4bb reizu un ir divi koleri, tad ir vērts skvīzot uz 20bb.

Šie ir tikai standarta aprēķini un tos ir vērts piekoriģēt, ņemot vērā pretiniekus, pret kuriem jūs spēlējat, pozīcijas pie galda, jūsu rokas spēku un citas faktorus. Bet vieglākai dzīvei varat izmantot standarta formulu (3x+1x) – šis būs labs sākuma punkts.

Ir vērts veltīt laiku un analizēt vismaz standarta situācijas, lai saprastu kā strādā matemātika aiz noteiktām rīcībām. Šāds, dažkārt garlaicīgs darbs, noteikti uzlabos jūsu spēli kopumā.

Добавить комментарий