Dmitrijs PPL – Optibet straumētājs. Intervija

Dmitrijs Meless

Klātienes Latvijas pokera leģenda un pokahpoker.com dibinātājs Dmitrijs PPL Melešs pievienojas Optibet straumēšanas komandai. Mēs uzaicinājām Dmitriju uz īsu interviju ar ko variet iepazīties zemāk.

Cik ilgi tu spēlē pokeru?

Jau 25 gadus. Nē, meloju. 22 gadi sanāk, no 18.

Ko tu darīji pirms kļuvi par pokera pro?

Jā, sākumā strādāju komercbankā, nostrādāju tur piecus-sešus gadus, izaugu līdz filiāles vadītājam un tad aizgāju no darba pēc paša vēlēšanās, jo pokers sāka dot vairāk ienākumu. Turklāt tolaik jau bija Pokah.

Vai nebija biedējoši tik strauji mainīt karjeru? Galu galā tolaik cilvēki pret pokeru nebija pozitīvi noskaņoti kā tagad.

Protams, tas bija nedaudz biedējoši, bet Pokah tajā brīdī jau deva vairāk ienākumu nekā mans pamatdarbs. Turklāt es spēlēju un vinnēju. Kad es aizgāju no darba, uzreiz, nākamajā mēnesī, es vinnēju, manuprāt, trīs tūkstošus dolāru.

Toreiz tā bija traka nauda – vidējā alga bija 150-200 latu. Un te 3000 mēnesī, pie tam lētos turnīros, par 5-10 dolāriem.

Vai tu esi tikai turnīra spēlētājs? Cashgame neesi mēģinājis?

Pašā sākumā es spēlēju kešu, lai atsistu bonusus. Un jā, turnīri man uzreiz iepatikās, patika, ka var uzreiz daudz vinnēt. Turklāt turnīrs ir sacensības, un tas nekļūst garlaicīgi, kā cashgame. Man ir garlaicīgi spēlēt kešgejmus. Tas ir tāpat kā spēlējot offlainā – tu spēlē vienu galdu, un, ja nav kārts, tad vienkārši sēdi un mirsti nost no garlaicības.

Vai, tavuprāt, mūsdienās ir iespējams uzsākt veiksmīgu pokera karjeru?

Manuprāt, tagad ir vieglāk sākt. Kad sākām spēlēt, nebija ne risinātāju, ne programmu, katrs spēlēja pēc savas izjūtas. Katrs izgudroja savus knifiņus un izmantoja tos. Un tagad pokers jau nav īsti  atrisināts, bet jau var atrast optimālo risinājumu, optimālo spēli un stratēģiju, viss jau ir aprēķinātas, jums tikai jāiemācās. Tagad labu līmeni var sasniegt sešos mēnešos, ja aktīvi strādā un mācies.

Pirms risinātājiem topā bija tie, kas ir gudri un var “izjust spēli”, bet tagad informācija ir pieejama visiem. Vai tas nepazemina vidējo kopējo līmeni, un vai nenogalina sacensību?

Nē. Tas ir kā šahā – ne visi spēj pareizi izmantot šo informāciju. Nepietiek tikai iegūt šādu informāciju, tā ir jāapgūst, jāatceras, jāsaprot, kādās situācijās to izmantot, un te daudziem pietrūkst vai nu pacietības, vai vēlmes. Ne visi tiek galā.

Kas ir mainījies spēlē kopš sāki spēlēt? Kas šobrīd ir modē pokerā?

Es nevaru teikt, ka kaut kas ir īpaši modē. Kopumā viss nonāk pie tā, ka ir optimāla stratēģija, kas jāievēro. Ja agrāk kāds spēlēja 10% izspēli un vinnēja, un kāds spēlēja 30% izspēli – un arī vinnēja, un tas nenozīmēja, ka kāds spēlēja slikti. Nē, tie bija tikai dažādi stili. Un tagad viss ir nonācis līdz tam, ka programmu dēļ spēle ir kļuvusi ta kā standartizēta. Ja tu spēlē nestandarti, tad uzreiz būsi sodīts. Ja jūs spēlējat pārāk daudz izspēļu, jūs saņemsiet 3-bet biežāk, ja spēlēsit pārāk maz izspēles, jums zags blaindus. Lai uzvarētu, ir jāspēlē standarta-vidēji, tā, kā saka programmas.

Tas ir, saskaņā ar GTO. Vai eksploits mirst?

Nē, eksploits nemirst. Tieši, lai izmantotu eksploitu, ir jāzin GTO. Exploit ir novirze no GTO stratēģijas, kad mēģini atkost pretinieka vājās vietas. Piemēram, kāds pārāk maz aizsargā BB. Pēc GTO standarta mums vajadzētu reizot 50%, bet ar šo informāciju mēs sākam reizot 65%. To sauc par eksploitu – mēs izmantojam spelētāja vājo big blind aizsardzību. Vai, piemēram, kāds neliek 3-bet vispār vai tikai 3-bet ar dūžiem, kungiem un dāmām. Attiecīgi, saskaņā ar GTO pret viņa 3-bet, mums vajadzētu iet ar tādām kārtīm kā vienas masts KQ, AJ offsuit, bet konkrēti pret šo spēlētāju, kurš 3-beto tikai diapazona pašu augšdaļu, mums vajadzētu spēlēt savādāk. Mēs eksploitojam viņa spēcīgo 3-bet un sākam mest nost KQ, pat AQ. Un tieši šī ir galvenā atšķirība starp spēcīgu spēlētāju un vāju – tas, cik ātri viņš var pielāgoties konkrētam pretiniekam.

Vai piekrīti, ka pokers ir spēle gudriem cilvēkiem?

Jā un arī azartiskiem!

Vai, tavuprāt, pokers Latvijā pamazām atdzīvojas? Galu galā spēlētāji ir kļuvuši aktīvāki, pulcējās, lai apspriestu spēles, spēlētu kopā online vai ceļotu uz klātienes pasākumiem.

Pokers Latvijā ir miris pēdējos divus gadus. Pandēmijas laikā vienīgais offline tika slēgts, un tas ilgu laiku neatkopās, lai gan tajā pašā Igaunijā un Lietuvā viss ritēja pilnā sparā – milzīgi turnīri, Tallinas sērija… Un tikai pirms dažām nedēļām offlains beidzot atkal atvērās. Protams, tas ir labi. Pagaidām galdu gan nav daudz, bet nekas, cerams viss attīstīsies un palielināsies.

Latvijā viss balstās uz mūsu likumiem un nodokļiem – tas ļoti kavē attīstību. It kā saka, ka ir zināms progress, ka laika gaitā tas viss vājināsies. Un tad, kas zin, varbūt mēs kļūsim par pokera galvaspilsētu Baltijā, jo ģeogrāfiski mums ir visizdevīgākā pozīcija.

Kādi ir tavi pokera plāni un nakotnes mērķi?

Spēlēt, mācīties. Pokers ir tāda spēle, kurā nevar apstāties un domāt: “Viss, esmu iemācījies visu un tagad varu tikai spēlēt visu savu dzīvi.” Nē. Pokers visu laiku mainās, visu laiku kaut kas tiek izdomāts, un ir jāmācās. Tas ir, ja jūs pārtraucat mācīties, jums noteikti kāds uzkāps uz astes no aizmugures, pagrūdīs un apsteigs. Pokers – galu galā ir spēle, kurā jums ir jācīnās, un jūs nevarat apstāties – jums ir jāattīstās. Pat ja jūs spēlējat vienus un tos pašus limitus, jūs joprojām nevarat vienkārši atpūsties gadu, nākt atpakaļ un turpināt vinnet, ka agrāk.

Pārstāj būs aktuāls?

Jā, tendences mainās, tam ir jāseko. Tas var nebūt tik pamanāmi, taču ir nozīmīgi. Teiksim, pirms pāris gadiem visi spēlēja turnīros ar 7% 3-bet. Tagad jau sen ir 12%. Un pat spēlētāji, kuri spēlē $5 turnīrus, to zina.

Viņi to jau zina, viņiem to dod pokera skolās, viņi to mācas, tā ir daļa no stratēģijas, taktikas. Un, ja jūs no tā izkrītat un pēc tam atgriežaties, izrādās, ka daudz kas ir mainījies un jums ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos. Un, kamēr jūs pielāgosities, jūs zaudēsit. Vai vismaz nevinnēsiet.

Nākotne ir ar online vai klātienes pokeru?

Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi visumi. Offline noteikti nekad nemirs, tas ir garantēts. Cilvēki spēlē pokeru, viņi spēlē prieka pēc un spēlēs vienmēr. Kas attiecas uz online, tas ir cits jautājums. Var parādīties (jau parādījušās) dažādas krāpšanas metodes, un tās visu laiku tiek pilnveidotas. Kur ir nauda, ​​vienmēr atradīsies cilvēki, kas ķersies pie krāpnieciskām shēmām. Dažas aizliegtas programmas, padomdevēji, robotprogrammatūras, kas spēlē paši, cilvēku vietā utt. Mākslīgais intelekts katru gadu attīstās, un agrāk vai vēlāk, ja pokera istabas pret to necīnīsies, es domāju, tas var vienkārši sagraut online. Tagad gandrīz visas lielākās pokera istabas ir ļoti noraizējušās par to. Viņi saprot, ka, ja viņi to atļaus,  online nomirs. Tiek algotas milzīgas programmētāju komandas un cilvēki, kas prot strādāt ar lielu datu apjomu, kuri skatās, vai visi spēlē godīgi un uzrauga spēles godīgumu. Kamēr viņi tur aizsardzību. Cik ilgi viņi to varēs turēt – neviens nezina.

Pastāsti mums par savu darījumu ar Optibet un to, kā atsāki straumēšanu (sensācija!)

Pirms tam es daudz straumēju, bet kādā brīdī izdegu. Un tagad ir iespēja straumēt nevis tādā pašā grafikā kā iepriekš, bet vienu vai divas straumes nedēļā, un es nolēmu pamēģināt. Man ir interesanti redzēt, kā tagad ies, un vēl es vēlos sevi disciplinēt un dot vairāk motivācijas. Vienkārši sēdēt un spēlēt ir garlaicīgi, un tērzēt ir daudz jautrāk.

Ko tu sagaidi no sadarbības ar Optibet un no straumēm?

Protams, abpusēji izdevīgu sadarbību. Kādus kopīgus braucienus, jaunu draugu iegūšanu, dalību akcijās… Atceros tos laikus, pirms 10 gadiem, kad mēs visi sanācām kopā, kaut kur braucām, tad rakstijām skaistus blogus, klejojām pa visiem pilsētas bāriem, uzvarējam visos turnīros, kuros piedalījāmies, lidojām atpakaļ ar kabatām, pilnām ar naudu. Man pietrūkst šie laiki. Un tagad kaut ko, vismaz daļēji, var atkārtot. Atpūta offlainā ar cilvēkiem, kurus es pazīstu, savas pokera dzīves dažadošana, kas pandēmijas dēļ ir kļuvusi par ikdienu – tas ir tas, ko es sagaidu.

Jā, tieši šāda romantika piesaista jaunus pokera spēlētājus.

Jā, piemēram, mēs sēdējam Olimpikā pulksten 12 naktī, kāds saka: “Un es rīt 7 no rīta braucu spēlēt uz Austriju.” Un mēs tādi: “Hmm? Tad mēs braucam arī!”. Viens-divi, ātri sataisījamies, nopirkām biļetes par traku naudu, devāmies mājās pēc kofera, tad, neguļot, uz lidmašīnu – lidojām uz Austriju spēlēt. Tas bija forši.

Jā forši! Varbūt viss vēl būs.

Var būt. Tagad atkal ir liels pokera bums, cilvēkos ir pamodās “otrā interese” gan par klātienes, gan tiešsaistes pokeru. Pokerrūmi izlozē milzīgas naudas balvas, džekpotus. Un tas piesaista cilvēkus, kuri iepriekš nav gribējuši spēlēt.

Kāds ir tavs straumēšanas knifiņš?

Es pats neskatos pokera straumes. Es neskatos, jo man nepatīk, kad cilvēki “raud” un līdz ar to 90% straumētāju uzreiz atkrīt. Žēlojās visi. Lai kur tu ienāktu, vienmēr kāds raud, kā viņu pārbrauca, atkal pārbrauca… Tu apsēdies, pēc minūtes noklausies to pašu piecpadsmito reizi un izslēdz straumi. Es nekad nečīkstu straumēs. Gandrīz nekad.

Otrais ir lamuvārdi. Protams, dažreiz es varu lamāties lai specigāk izklausās, bet lamāties tā, ka manas ausis nokalst – es nevaru izturēt šādus cilvēkus, un man ir nepatīkami uz viņiem skatīties.

Un, treškārt, ir ļoti maz augstas kvalitātes straumētāju, kas parāda spēcīgu spēli. Ir daži angliski runājošie. No krievvalodīgiem – nevaru teikt, ka man kāds tiešām patiktu. Es skatos Kevinu Mārtinu, apestyles, vairāk, droši vien, neskatos nevienu citu. Dažreiz 10k fināla galdus var noskatīties ar mūsu Poņakova komentāriem.

Tātad, manu straumju iezīme ir bez bļaustīšanās, bez čīkstēšanas un, protams, laba spēle. Ceru, ka tā man ir laba (smejas).

Ko novēlēsi straumju skatītājiem?

Novēlu publikai nekad nepakļauties pārāk spēcīgām emocijām, kas traucē spēlēt pokeru, vienmēr saglabāt aukstu prātu un apdomību. Priecāšos jūs visus redzēt straumēs – mūsu mājīgajos turnīru salidojumos!