Domāšanas veidi, kas neļauj jums progresēt pokerā

Augsts mentālas spēles līmenis ir ārkārtīgi svarīgs aspekts ikvienam pokera spēlētājam, kurš profesionāli pieiet savam hobijam. Tas liek domāt, ka jums ir jābūt paškritiskam un jācenšas atbrīvoties no pārmetumiem sev, to darot.

Lielākajai daļai spēlētāju atrast šo balansu ir ļoti grūti, viņi var būt pārāk skarbi pret sevi, izvērtējot savus rezultātus. Šī pieeja var būt noderīga, ja skatāmies īstermiņa mērķu sasniegšanu, taču ilgtermiņā tā tikai samazina izredzes gūt panākumus un grauj garīgo stāvokli.

Šajā rakstā mēs apskatīsim dažus izplatītākos domāšanas veidus, kas traucē un kavē pokera spēlētāju, un piedāvāsim veidus, kā atrisināt katru problēmu.

Šķērslis #1 — šaubas par sevi

Viena no galvenajām problēmām izpaužas zemā pašvērtējumā, pārliecības trūkumā; spēlētājs netic sev, baidās no lieliem zaudējumiem, kāpjot augstāk pa limitiem utt. Kad nav skaidra virziena, ko darīt, parādās bailes. Bailes automātiski izraisa vēlmi pārtraukt darboties un iedveš mūsos neaizsargātības sajūtu.

Sāk pieaugt šaubas par saviem panākumiem, prasmēm, atjautību un tā tālāk. Tā vietā, lai koncentrētos uz mērķi un virzīties uz to sasniegšanu, mēs koncentrējamies uz pašaizsardzību. Protams, tas noved tikai strupceļā.

Kā atrisināt problēmu

Šaubas iezogas mūsu smadzenēs, kad parādās nedrošība, lai gan patiesībā briesmas nedraud. Lai izvairītos no šādas notikumu attīstības, jums nepārtraukti jātrenē smadzenes tikt galā ar nepamatotām bailēm.

Ja mēs izvirzām sev jaunu uzdevumu un tas mūsos rada trauksmi, atliek tikai apzināti iet uz tā risinājumu. Mēs baidāmies no nezināmā, tāpēc mums ir jācenšas izpētīt to, no kā mēs baidāmies. Vairākas reizes pēc kārtas tieši saskaroties ar kaut ko jaunu, smadzenes pārstās tik asi reaģēt un pieradīs pie tā.

Šaubas mūsu galvā bieži vien ir saistītas ar informācijas trūkumu. Piemēram, jūs mēģināt nostiprināties jaunā limita, bet pamanāt, ka laukums spēlē agresīvāk un jums ir grūti pielāgoties. Tas izraisa bailes, domu, ka jūs nevarat pārspēt jauno robežu. Tātad, varbūt jūs vienkārši nejūtaties pietiekami pārliecināti, piemēram, 3-bet bankās? Ir vērts sākt strādāt šajā virzienā, un jūs jutīsieties komfortablāk.

Ieteikums tiem, kas vēlās kāpt limitos, pastāvīgi mēģinot, darbojas tāpat. Pamēģiniet, neizdevās, kāpiet zemāk un tad mēģiniet vēlreiz. Jūs vienkārši atkal un atkal saskaraties ar jauniem apstākļiem, un smadzenes pielāgosies, nemiers pazudīs un baiļu sajūta vairs nespiedīs, ļaujot spēlēt ierasto pokeru.

Šķērslis #2 – darbu atlikšana

Prokrastinācija noteikti vajā katru cilvēku. Bet, lai gūtu panākumus, ir jārīkojas, pretējā gadījumā nav iespējams sasniegt vēlamo. Ja prokrastinācija liek mums vilcināties, izrādās, ka ļaušanās tai ir banāla bezdarbība.

Jūs zināt, ka ir pēdējais laiks piestrādāt pie savas spēles blaindos, taču tā vietā, lai apsēstos pie teorijas, jūs vienkārši turpiniet spēlēt, atliekot laiku, lai strādātu pie spēles atkal un atkal. Pie kā tas noved? Pareizi. Jūs joprojām zaudējat naudu tādās pašās situācijās, lai gan jums ir iespēja pamācīties, lai aizlāpītu spēles robus.

Kā atrisināt problēmu

Gadās, ka cilvēkam ir grūti vizualizēt saikni starp vēlamo un sev izvirzīto uzdevumu. Un, ja jums šķiet, ka darbības, kas jums jāveic, nepalīdzēs sasniegt jūsu mērķi, šāds uzdevums automātiski kļūst mazāk nozīmīgs un tiek atlikts uz vēlāku laiku.

Piemēram, mēs vēlamies uzlabot savu spēli blaindos un mums ir neskaidrs priekšstats par to, kā to izdarīt, tāpēc mēs nevēlamies pie tā strādāt šajā brīdī. Ir svarīgi savā iztēlē pēc iespējas spilgtāk vizualizēt gala rezultātu.

Ja uzlabosim savu winrate blaindos, tad zaudēsim mazāk. Mēs zaudēsim mazāk, tas nozīmē, ka nopelnīsim vairāk. Jo lielāka peļņa, jo vieglāk mums ir nopirkt jaunu monitoru ērtākai spēlei, iekrāt atvaļinājumam, palielināt limitus utt.

Bet ko darīt, ja uzdevums ir skaidrs, bet ceļā uz tā atrisināšanu ir šķēršļi? Piemēram, zināšanu trūkums. Mēs vienkārši nesaprotam, kā uzlabot savu spēli blainods, kāda pieeja darbam pie spēles būs visefektīvākā. Tātad, atliek tikai pielietot visus spēkus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Darīt vismaz kaut ko, kaut vai nedaudz, jau ir daudz, un ir labāk nekā nedarīt neko.

Šķērslis #3 — vairāku uzdevumu veikšana

Daudzi cilvēki uzskata, ka veiksmīgi cilvēki sasniedz to, ko viņi vēlas, jo viņi spēj paveikt daudzas lietas vienlaikus. Tomēr praksē izrādās, ka šai pieejai ir blakusparādību saraksts:

• jums kļūst grūtāk koncentrēties;
• ir sajūta, ka dzīvo pastāvīgā steigā;
• kļūst grūtāk novest iesākto darbu līdz galam;
• ir nogurums un nemiers.

Piemēram, jūs nolemjat nopietni sākt strādāt pie spēles un apvienot teoriju ar praksi. Tajā pašā laikā, analizējot savu bāzi, jūs noskaidrojat, ka jums ir jāpiestrādā pie spēles vairākās situācijās vienlaikus. Šeit jūs pārāk daudz nometat uz 3-betiem, tur izlaižat nelielus value-betus un tā tālāk.

Savācot visus uzdevumus vienlaicīgi un cenšoties tos kopīgi izstrādāt, paralēli veltot laiku arī spēlei, nonāksiet strupceļā. Bez pienācīgas prioritāšu noteikšanas ļoti ātri iestāsies pārslodze, kā rezultātā ne tikai nevarēsiet uzlabot savu spēli vajadzīgajās situācijās, bet arī uzrādīsiet sliktus rezultātus pie galdiem, apsēžoties pie spēlēs galda sesijas ar pilnu galvu domām un koncentrēšanās trūkumu.

Kā atrisināt problēmu

Ir 4 galvenie veidi, kas var palīdzēt pareizi pārvaldīt uzmanību un izvairīties no problēmas, kad galvā notiek pilnīgs haoss:

1. Fokusēšanās. Mēs apzināmies, ka mums ir jāstrādā pie noteiktiem mūsu spēles aspektiem. Izveidojiet uzdevumu sarakstu un novērtējiet darba apjomu.
2. Saglabāšana. Saprotiet, ka jums būs jākoncentrējas uz noteiktiem uzdevumiem ilgu laiku. Lieciet sevi pastāvīgi par tiem domāt. Izdrukājiet uzdevumu sarakstu un novietojiet to, piemēram, sava datora tuvumā.
3. Mērķa izvirzīšana. Tagad jums ir jākoncentrējas uz vienu uzdevumu no saraksta un pilnībā jāatsakās no pārējiem, vienlaikus cenšoties pēc iespējas vairāk novērst traucējumus, kas var novērst jūsu uzmanību. Vēlaties pievērsties kaut kam citam, jo ​​radās jauna ideja? Ignorējiet to visu, līdz pabeidzat iesākto.
4. Pārslēgšanās. Pabeigts darbs pie viena uzdevuma – tikai pēc tam pārejam pie cita.

Ņemiet vērā, ka ir lietderīgi apstāties starp uzdevumiem un pievērst uzmanību kaut kam citam. Piemēram, 2 dienas pavadījām mācoties teoriju, izstudējām vienu punktu no sava saraksta un 3. dienā pilnveidojām savas prasmes praksē, visu uzmanību pievēršot spēlei. Tajā pašā laikā koncentrējieties uz tiem brīžiem, kuros strādājiet ārpus galdiem. Pēc tam mēs pārejam pie nākamā punkta sarakstā un tā tālāk.

Šķērslis #4 – neelastība

Rīkoties pēc skaidra plāna, spēlēšana pēc savas stratēģijas ir droši. Taču atteikšanās koriģēt savu stratēģiju, mainīt rīcības plānu pie mainīgiem apstākļiem ir neelastība.

Piemēram, jūs izspēlējāt 100 tūkstošus roku un parādījāt labu laimestu līmeni šajā distancē. Tomēr nākamās 100 000 rokas bija daudz mazāk iespaidīgas. Spēlētājs var domāt, ka viņam vienkārši neveicās un turpina spēlēt kā iepriekš, uzskatot, ka dara visu pareizi, pat nedomājot par to, ka iespējams ir nepieciešams veltīt laiku, izanalizēt savu bāzi un mēģināt atrast kļūdas spēlē. Pilnīgi iespējams, ka pirmās 100 000 izspēles tika izspēlētas upstrick sērijā, un tagad, kad tas ir beidzies, spēles trūkumi sit pa winrate daudz spēcīgāk, nekā agrāk.

Kā atrisināt problēmu

Neelastības pretstats ir radošums. Tāpēc uzdevums ir izvērtēt savu spēli no visiem iespējamiem rakursiem, nevis “sist galvu pret sienu”, gaidot nākamo upstrick.

Vienkārši izveidojiet sev ieradumu analizēt savu bāzi pie noteikta roku skaita sasniegšanas. Teiksim, katrus 50 tūkstošus roku. Šajā gadījumā var izmantot kādu no veidiem, kas palīdzēs attīstīt jūsu domāšanas elastību un ļaus vienmēr koncentrēties uz dažādiem spēles aspektiem.

Izanalizējot savu bāzi, izmantojot pamata filtru kopumu un spēles situācijas, kā arī identificējot tos brīžus, kad zaudējat naudu, varat rīkoties šādi. Pieņemsim, ka jūs saprotat, ka 3-bet pielīdzināšana jums spēlējās ar lielu mīnusu. Pievērsiet uzmanību šim brīdim un uztaisiet prāta vētru, ieskicējot visus iespējamos šīs problēmas risinājumus:

• sašaurināt aizsardzības diapazonu;
• pārbaudīt, kā es spēlēju 3-bet potus kā preflopa caller pret otro barreli turnā;
• paplašināt savu 4-bet diapazonu pret agresīvām 3-bet likmēm;
• novērtēt, kā es spēlēju draw pret dažādiem sizing un tā tālāk.

Pastāvīgi domājot šādi katru reizi, kad analizējat savu datubāzi, jūs pakāpeniski pieradināsiet savas smadzenes pie pārmaiņām. Jūs padarīsiet savu pieeju spēlei un darbu prom no galdiem efektīvāku un sapratīsiet, ka pastāvīga kļūdu analīze un to novēršana vienmēr nes rezultātus.

Paškritika ir svarīga, taču nepārcentieties

Viens no tilta iemesliem ir pārmērīga neapmierinātība spēles laikā pieļauto kļūdu dēļ. Daudzi spēlētāji pārspīlē ar savas spēles kritiku, kas tikai noved pie produktivitātes samazināšanās.

Ja pamanāt savas kļūdas pie galdiem, tas ir labi, bet, ja šo kļūdu dēļ esat pārāk stingrs pret sevi, tas izraisa vēl vairāk kļūdu.

Tā vietā, lai dusmotos uz sevi un domātu par to, cik slikti spēlējāt vēl 10 minūtes pēc izspēles beigām, vienkārši atzīmējiet vajadzīgos punktus un izanalizējiet pēc sesijas. Piespiediet sevi to darīt, un laika gaitā jūs pamanīsiet, ka domas par roku pazūd, tiklīdz tā ir atzīmēta analīzei.

Domāšana mainās kad nāk apziņa

Tā vietā, lai vainotu tikai sevi par katru pieļauto kļūdu un teiktu: “Kāpēc es šeit pielīdzināju divas likmes, pret šo pretinieku tev vajadzēja padoties flopā. Kā tu varēji tik slikti nospēlēt?!” Tā vietā vienkārši esiet reālistisks attiecībā uz situāciju un pārtrauciet lietot vietniekvārdu “Es”: “Šajā vietā labāk bija čeku-fold, nevis vilkt ar roku līdz riveram.”

Runājot ar sevi spēles laikā dusmu brīžos, jūs veidojat sava veida atgriezenisko saiti, norādot, ka pats esat šī kļūda pie galda. Šī pieeja tikai provocē garīgas ciešanas, kas noved pie tilta, un spēle noripo uz autopilotu.

Iemācieties noķert brīdi, kad sākat sevis šaustīšanas process, un novirziet šo procesu sevī. Iemācieties piedot sev savas kļūdas, tā ir daļa no mācību procesa un palīdz jums kļūt labākam. Tā vietā, lai spēles laikā triviāli pamanītu kļūdu un lamātu sevi, pēc sesijas labāk padomājiet, kā pārliecināties, ka šī kļūda vairs netiek pieļauta.