Perfekcionisma cena

Tieši šīs problēmas dēļ tik daudzi klienti vēršas pēc palīdzības pie Džereda Tendlera. Par to mēs šodien runāsim sīkāk.

“Ja jūs sākat savu ceļu uz pilnību, būs nepieciešams daudz spēka, lai pārvarētu nepilnības.”

Perfekcionisms ir plaša, sarežģīta problēma, kas izpaužas dažādos veidos. Cilvēki kļūst par prokrastinatoriem, lai izvairītos no nepilnīgiem rezultātiem.

Tomēr perfekcionismu nevar viennozīmīgi saukt par kaut ko “sliktu”, jo tas ir spēcīgs līdzeklis motivācijas paaugstināšanai. Savukārt šī motivācija mums palīdz sasniegt iespaidīgus un dažkārt pat globālus mērķus.

Ir ļoti svarīgi motivēt sevi darīt lielas lietas, un es nevēlos jūs atturēt, taču viennozīmīgi uzskatīt perfekcionismu par kaut-ko labu arī nebūtu pareizi, jo tam ir savas negatīvās sekas. Pirmkārt, tas var kaitēt jūsu pašcieņai – tas ir tad, kad motivācija paliek augstā līmenī, bet pašcieņa nonāk bēdīgā stāvoklī.

Jūs sapratīsit, ka perfekcionisms ir šķērsojis šo robežu un kļuvis par problēmu, kad:

• jūs piespiežat sevi kaut ko sasniegt, bet vairs nevarat izturēt šo spiedienu;
• jums liekas, ka viss ir nepareizi, pat ja esat sasniedzis savu mērķi;
• nespējat atpūsties iekšējā spiediena dēļ;
• nekad neslavējiet sevi par labiem rezultātiem vai neslavējiet sevi nepietiekami;
• nepamanīt savus panākumus;
• jums ir grūti virzīties tālāk, grūti “atlaist” situāciju vai tikt galā ar kļūdām;
• vienlīdz nopietni uztver visas kļūdas;
• iesaistīties paškritikā ar iemeslu vai bez tā;
• pastāvīgi salīdzināt sevi ar citiem;
• esat apsēsts ar kļūdām un nespēj sev tās piedot.

Vai atpazinat sevi? Jūs neesi viens. Perfekcionisms ir viena no lielākajām problēmām manā praksē. Jautājums ir, kā noturēt motivāciju līmenī, bet tajā pašā laikā novērst pašcieņas kritumu. Lai to izdarītu, jums jāpievērš uzmanība tam, kas no kurienes rodās.

Viltus pašcieņa

Lai saglabātu pašcieņu, jums ir nepieciešama uzticama atgriezeniskā saite par jūsu progresu un prasmēm, kā arī precīzs perspektīvu novērtējums. Problēma ir tā, ka jūs kā perfekcionists to nedarāt labi. Biežāk nekā nē, jūs neredzat progresu vai nepietiekami slavējat sevi par uzvarām un sasniegumiem.

Kāpēc? Tāpēc, ka jūs nevarat izmērīt panākumus nereālo cerību dēļ, kuras esat sev izvirzījis. Un līdz brīdim, kad attaisnosiet šīs cerības, jūs vajā sajūta, ka neko nesasniedz vai necenties pietiekoši.

Pat ja objektīvs vērotājs saka, ka tev izdodās, jūs pats to neredzat. Jūs esat apsēsts ar to, ka iegūtie rezultāti neatbilst cerībām.

Galu galā jūs kritizējat un noniecināt sevi vai kļūstat neizlēmīgs un/vai sarūgtināts. Tā kā tas atkārtojas dienu no dienas, jūsu pašcieņai tiek liegta iespēja augt un uzlaboties, sekojot faktiskajiem sasniegumiem un uzlabojumiem. Sliktākajā gadījumā tas atstāj milzīgu piltuvi, kas vēl vairāk veicina jūsu perfekcionismu, jo jūs pats esat pārliecinājies, ka apmierinātības un labas pašcieņas atslēga ir tuvināties pilnībai.

Realitāte ir tāda, ka, kamēr pastāvēs šī dinamika, jūs ne ar ko nebūsiet apmierināts un kļūsiet par vienu no tiem veiksmīgajiem, bet nelaimīgajiem cilvēkiem, kuri ir daudz sasnieguši, bet nemitīgi ir saspringti. Varbūt jūs domājat, ka jūsu dzīve ir nelīdzsvarota, un jūs kaitina tas, ka jūs par to nesaņemat nekādu atlīdzību. Vai arī jūs domājat, ka gala rezultāts nav to problēmu vērts, kuras jums jāpārvar tā dēļ.

Taču, lai arī pats perfekcionisms var būt liela problēma un emocionālās nestabilitātes un citu nepatīkamu lietu cēlonis, pretinde tam ir pavisam vienkārša. Jā, tas prasa piestrādāt pie sevis, taču būs iespēja nokļūt līdz līmenim, kurā varēsi saglabāt mērķtiecību un vienlaikus vairot pašcieņu.

Perfekcionisma pārdefinēšana

Daudzu perfekcionistu izpratnē pilnība ir kaut kas unikāls, rezultāts vai beigu punkts, ko viņi iedomājas. Tomēr viņi neapzinās, ka pat viņu pilnības definīcija laika gaitā mainās. Jūsu “labākais” kļūst labāks, un tad pienāk cits “labākais”.

Pieņemsim, ka jūs nesen “iekļuvāt grīstē” un savā izpratnē nostrādājāt “perfekti”, taču jums bija tāda pati sajūta arī pagātnē, pirms daudziem gadiem. Tomēr jūsu iepriekšējā pilnības versija nevar atbilst pašreizējam standartam. Tas ir mainījies pagātnes pieredzes, paveiktā darba un iegūto prasmju dēļ, kas nozīmē, ka jūsu izcilības definīcija laika gaitā paplašinās un attīstās.

Neatkarīgi no tā, vai jūs to saprotat vai nē, iepriekšējā pilnības versijā bija trūkumi, kurus jūs nepieļautu pašreizējā versijā. Tā rezultātā šodien jums ir arī trūkumi, kas kļūs nepieņemami jūsu nākotnes pilnības versijā.

Pagātnes trūkumu novēršana ir svarīga daļa no tā, kas ļāva jums tuvoties ideālam. Tāpēc pašreizējo trūkumu novēršana ir svarīga daļa no tā, kas jums būs jāsasniedz, lai atbilstu jaunajam izcilības standartam.

Progress šajā virzienā ir pakāpenisks, bez lēcieniem. Lasītāji, kuri seko maniem rakstiem, zina, ka es to bieži skaidroju ar ABC spēles koncepciju. A spēle ir jūsu labākā forma (pašreizējā pilnība), C spēle ir jūsu sliktākā, un B spēle ir jūsu vidējais snieguma līmenis. Neatkarīgi no tā, ko vēlaties uzlabot, jūsu progresu var uzskatīt par kāpuri, kas pārvietojas raksturīgā veidā.

Iedomājieties, ka kāpura galva esat jūs vislabākajā formā. Vidējā daļa ir jūsu B spēle, un vājākā daļa atrodas astē. Viss šis “kāpurs” ir jūsu personīgais kompetences līmenis pokerā, tirdzniecībā vai pat individuālajās prasmēs, kas ir iekļautas šajās jomās izmantotajā arsenālā.

Lai virzītos tuvāk pilnībai, jums ir jākāpj uz priekšu no galvas (uzlabo A-spēli) un jāpievelk mugura (padariet C-spēli mazāk vāju). Laika gaitā uzlabojumi abās pusēs virzīs jūsu kāpuru uz priekšu, un līdz ar to pilnveidosies arī jūsu pilnības definīcija.

Tas ir tas, ko līdz šim esat piedzīvojis un sasniedzis. Tagad iepriekšējai pilnības versijai vajadzētu šķist vājai un novecojusi, kā, piemēram, pagājušās paaudzes viedtālrunim. Paveiktā darba rezultātā izaugs arī jūsu pašcieņa.