TOP 1 Latvijā- kas viņš ir ? (Intervija)

Pavels “Rigapols18” Spirin 

Pāvels (Rigapols18) Spirins – Profesionāls pokera spēlētājs no Latvijas, kas gada laikā ir pārgājis no ABI 20 uz augstākajiem limitiem, kļuvis par pirmo spēlētāju Latvijā un ierindojies 69. pozīcijā pasaules pokera spēlētāju reitingā.

– Sākumā es vēlos Tev pateikties par to, ka piekriti intervijai priekš Pokah. Domāju, ka spēlētājiem no Latvijas tas būs ļoti interesanti un noderīgi. Pastāsti kā Tev iet? Kā paiet karantīna?

– Protams, es ļoti ceru, ka šī informācija būs kādam noderīga. Karantīnā iet labi. Daļēji, karantīna ir iemesls  kāpēc es tik augstu pacēlos un arī vairāk graindoju.

– Kā Tev liekas, vai karantīna/lokdauns ir labs laiks priekš pokera?

– Pavasarī online bija aptuveni 90 tūkstoši un tagad, pat parastās dienās, 150-170 tūkstoši. Tāpēc, viennozīmīgi – jā.

– Sāksim ar standarta jautājumu- pastāsti mazliet par sevi.

– Mani sauc Pāvels. Tagad spēlēju ar niku Rigapols81. Es pa pusei profesionāli spēlēju hokeju līdz 20 gadu vecumam, paralēli spēlējot pokeru. Vēlāk, kad pazuda gan motivācija, gan vēlme spēlēt hokeju, es pilnībā pārgāju uz pokera karjeru, un šobrīd spēlēju high limitus.

– Kā Tu nonāci līdz high limitiem? Cik ilgu laiku aizņēma Tavs ceļš no iesācēja līdz high limita spēlētājam?

– Ļoti dīvains stāsts. Es sāku spēlēt ar draugiem, kad man bija 14 gadu. Mēs savācāmies pie drauga mājās  un mazliet iemetām naudu stāros (PokerStars), un vēlāk sākām spēlēt offline.  Līdz noteiktam laikam tā nebija līdz galam nopietna nodarbe. Spēlēju mazliet tur, mazliet citur. Daudz nopietnāka spēle sākās, kad es, aptuveni pusotru gadu atpakaļ, sāku strādāt ar “Zavoru”( Vitālijs Zavorotnijs). Viņš mani uzreiz iemeta uz aBi20, kaut arī es iepriekš biju spēlējis tikai offlainus un neko nopietnāku. Bet, kopsummā, tomēr spēlēju plusā ar ROI 20-30%.
Vēlāk es pārtraucu darbu ar Vitāliju un aptuveni uz gadu izkritu no pokera. Atsāku pagājušajā decembrī un gada laikā notika šī izraušanās uz augšu.

– Vari padalīties ar pieredzi? Varbūt dot kādus padomus spēlētajiem, kas grib iziet ceļu, kas ir līdzīgs tavējam?

– – Iesākumam, es varu ieteikt būt pacietīgam un  pēc iespējas vairāk spēlēt. Spēlēt katru dienu! Vēl pavasarī es spēlēju abi 20 un man bija mīnus 26 tūkstoši, tie ir 1300 buy-ini. Taču es turpināju spēlēt un tādos momentos sapratu, ka galvenais ir miers. Nomierināties man ļoti palīdzēja apkārtējie cilvēki- meitene, labākais draugs, vecāki un Vitālijs.

– Īstenībā, tas uz ko es gribētu likt uzsvaru – ir ļoti nepieciešama laba komanda. Varbūt pat ne pokera komanda, bet tieši komanda no cilvēkiem, kas tevi atbalstīs un palīdzēs pārdzīvot daunsvingus. Es vēlreiz gribu pateikties Vitālijam par atbalstu un palīdzību! Katram ir vērts atcerēties, ka no daunsvingiem neizbēgt un viņi būs vienmēr, jebkurā gadījumā. Tādā momentā atbalsts jums būs nepieciešams. Tas ir īpaši svarīgi, kad tu spēlē turnīrus ar vidēju spēlētāju skaitu 5000 un daunsvingi var būt ļoti skarbi. Es varu apliecināt, ka pat ja Ponjakovu (Alekseijs Ponjakovs) nosēdinātu uz abi 20 tādos laukos, tad nav fakts, ka viņš pa pus gadu izietu plusā, tieši lielas dispersijas dēļ. No otras puses varu teikt- ir svarīgi nepalaist garām apsvingu momentus un izspiest maksimumu. Bet pēc būtības viss ir vienkārši- strādāt!

– Labi, varbūt tu vari sīkāk pastāstīt tieši par apmācību procesu? Kādas metodes Tu izmantoji? Gāji kādos kursos vai arī mācījies pats?

– Es laikam vairāk mācījos pats un ar treneri. Lielāko ieguldījumu manās apmācībās, protams, veica Vitālijs. Es varu teikt, ka priekš manis pokers ir slimība! Es katru dienu skatos fināla galdus, dažādus video. Piemēram, es ceļos no rīta, brokastoju un sēžos pie datora- skatīties video par pokeru. Mani nevajag piespiest darboties vai kaut ko mācīties- es pats labprāt to daru. Man tajā palīdz mīlestība pret šo spēli.

– Tātad, pokers Tevi nenogurdina?

– Nē, tā gan es neteiktu. Protams, ka es piekūstu no pokera, īpaši pēc ne visai veiksmīgām sesijām, kad izlidoju ļoti dārgos deep ranos. Pēc tādām sesijām tu saki sev : “Viss, apnika. Es beigšu spēlēt”. Bet pēc tam no rīta piecelies un sāc visu no jauna.

– Ko Tu domā par dažādiem fondiem un staļļiem? Vai ir jēga mēģināt tur tikt tieši iesācējiem?

– Šajā gadījumā man ir svarīga pieredze. Es biju 3 staļļos, nesaukšu kādos tieši, taču varu pateikt, ka tur, īstenībā, viss ir viens un tas pats un visur ir savi mīnusi. Vienā man veltīja maz laika, bet otrā bija pārāk daudz spiediena. Ja apkopo šo visu, tad varu pateikt- ja jūsu bankrolls jums atļauj, tad labāk mēģināt izsisties pašiem, tomēr ja jums nav finanšu, lai izturētu skarbus daunsvigus, tad labāk, protams, būtu vērsties tādās organizācijās. Svarīgi ir atrast labu backing organizāciju. Es varētu ieteikt ITC fondu. Tur strādā treneri un profesionāļi no Latvijas, kā arī esmu pazīstams ar procesu kā notiek darbs ar “studentiem”, un varu pateikt, ka viņi ir  malači. Neskatoties uz manu labo attieksmi pret šo fondu, priekš manis, manā karjeras sākumā, fondi nedeva rezultātu, ar kuru es biju rēķinājies. Taču kādam tie var būt ļoti noderīgi, jo nevajag aizmirst, ka tagad 80% spēlētāju spēlē no backeriem. Spēle ir kļuvusi ļoti spēcīga un pat abi 200 ir regulāri jānodarbojas ar treneri. Bez apmācībām neiztikt.

– Noteiksim priekš mūsu lasītājiem – kas tad īsti ir panākumi pokerā? Pastāsti mazliet plašāk par to.  Es domāju, ka nav obligāti jāizpauž kaut kādas summas, bet Tu vari vienkārši pastāstīt ko Tu spēlē un kur Tu spēlē.

– Ļoti bieži uzvarēju turnīros 10 000+. Pati lielākā uzvara bija rudenī, turnīrā, kas ilga 2 dienas pa $530- High Roller Club. Uzvarēju mazliet vairāk kā 80 tūkstošus. Šī uzvara bija viens no galvenajiem notikumiem, kad es sapratu, ka varu sacensties augstā līmenī. Paradījās pašpārliecinātība un pazuda bailes spēlēt pret leģendāriem spēlētājiem. Pašā sākumā, spēlējot šos turnīrus caur satelītiem, bija sajūta, ka viņi visi tūlīt darīs kaut ko nereālu un tu pat nepamanīsi, kā atdosi viņiem savus čipus. Ar laiku tu saproti, ka viņi, viennozīmīgi, ir ļoti spēcīgi un pret viņiem katra kļūda ir letāla, bet daļa spēlē šos turnīrus tikai tādēļ, ka viņiem ir lieli bankrolli. Nekādas mistikas tur nav.

– Ja runa iet par konkrētiem limitiem, tad kur, Tavuprāt, ir visspēcīgākais lauks?

– Pats spēcīgākais- PokerStars. Noteiktie 500 un 1000, kur spēlē vieni un tie paši cilvēki. Taču pašu vājāko lauku nosaukt ir grūti. Dotajos turnīros pa 100-200 dolāriem visur ir amatieri. Un ja runājam par konkrētu istabu, tad tā visdrīzāk būs GG- tur ir daudz amatieru no Ķīnas, kas nevar spēlēt PokerStars. Ja izvēlēties istabu priekš spēles, kur ir visvairāk high stek amatieru, tad tā būs GG. Man, personīgi, 70-75 procenti aizņemtības ir GG. Tāpat tur var pirkt re-entry, kas palīdz spēlē pret amatieriem.

– Kāds ir tavs mīļākais rūms?

– GG. Šobrīd man nav tur tik liels +, bet tomēr.

– Vai Tev netraucē fakts, ka tur nevar izmantot statistiku? Vai Tu to uztver kā plusu vai mīnusu?

– Es uzskatu, ka tas drīzāk ir plus. Protams, ar statistiku ir ļoti ērti, bet man patīk, ka visi ir vienādos apstākļos. Man patīk, ka amatieri nejutās “apšmaukti”. Es domāju, ka gada laikā, maksimums pusotra, statistika aizies no visiem rūmiem.

– Kā Tu izturies pret to, ka bieži notiek gadījumi ar krapšanos online pokerā un profesionāli spēlētāji stāsta par to, ka tieši statistika palīdz noteikt krāpniekus un nodrošināt sevi? Bija daudz rakstu iekš 2+2 un citur, ka daži piedalās ar palīgiem un bieži viņus pieķer paši spēlētāji, nevis pats rūms?

– Grūti pateikt. Tādus jautājumus labāk uzdot PPL-am(Dmitrijs Meless), jo tieši viņš savā laikā bija speciālists botu noteikšanā. Ja es, personīgi, spēlēšu pret botiem, es nekad to nesapratīšu. Es pa visu laiku esmu pamanījis tikai vienu aizdomīgu darbību, kad spēlētājs katrā lēmumā izmantoja visu time banku. Un beigās, kā izradījās, viņam vienkārši bija problēmas ar internetu.

– Ir populārs video, kurā, ja nekļūdos, BenCB spēlē pret Džastins Bonamo un vaino viņu negodīgā spēlē pēc tam, kad viņš izmanto visu time banku un pieņem ļoti dīvainu lēmumu. Kādas ir Tavas domas par to?

– Džastins ir ļoti interesants spēlētājs. Es teiktu, ka viņš tikai nesen sāka spēlēt pietuvināti solveram, taču agrāk darīja ļoti neparastas lietas. Arī tagad viņš var pārsteigt visus ar savu iracionalitāti. Piemēram, nesen viņš “ielādēja” 7 lodes pa 10k, kas ir ļoti… Laikam bankrolls atļauj.

– Pāvel, kā Tu zini, uz doto brīdi, Latvijā ar pokera kustību nodarbojas tikai Pokah un daudz priekš industrijas dara OptiBet. Pokera atdzimšana Latvijā ir ļoti sarežģīts process. Kā Tev šķiet, kam mūsu valstī būtu jāmainās un ko ir vērts izdarīt, lai pokers varētu atdzimt un kļūt populārs, kā agrāk?

– Skaties, es pamēģināšu paskaidrot situāciju īsumā. Ponjakovs- Igaunijas rezidents, Zavorotnijs- Igaunijas rezidents, es esmu Igaunijas rezidents. Ja es nebūtu Igaunijas rezidents, šī intervija nenotiktu.

Latvijā ir neiespējami spēlēt plusā, ja tu maksāsi visus nodokļus, īpaši ja viņi dublējās. Kad tu spēlē augstus limitus, tev neviens nejautā: cik tu iemaksāji pagājušajā gadā, vai tu spēlē no backera vai nē, cik tu maksā par apmācībām utt. Uz šiem jautājumiem visiem ir nospļauties. Es ļoti ilgi pārdzīvoju par to, ka es nevarēšu spēlēt zem manas valsts karoga. Nevēlos aizvainot igauņus, bet es vēlos spēlēt zem Latvijas karoga! Mūs no bērnības hokejā mācīja aizstāvēt savas valsts godu un man tas vienmēr bija svarīgi, bet, diemžēl, valdība liek braukt prom. Mūsu konservatīvajā valstī, valdība pat nesaprot pokera būtību un sauc to par parastu azarta spēli. Protams, ir saprotams, ka visi šie milzīgie nodokļi ir izveidoti, lai samazinātu naudas atmazgāšanas risku un dažādu shēmu realizēšanu, taču viņi nogalina profesiju dēļ savas nespējas cīnīties ar korupciju. Tas ir ļoti skumji un man ļoti gribētos spēlēt zem Latvijas karoga, jo es ļoti mīlu savu valsti. Es bieži komunicēju ar regulāriem no Latvijas un visi viņi saka, ka nekad nevēlētos braukt prom, ja vasltī būtu adekvāti nodokļi. Interesanti ir tas, ka cilvēki, kas izlaiž šos likumus, nesaprot, ka pokeristi “velk “ uz savu valsti naudu no citām valstīm. Šī nauda tiek tērēta tur, kur dzīvo labi spēlētāji un beigās Latvija zaudē daudz naudas, nekvalitatīvu politiķu pieņemto lēmumu dēļ. Vienkārši iedomājies cik naudas dabūtu valsts, ja “pievilinātu” Ponjakovu!?