Your ferry is canceled, didn’t you receive message?

Ir bijuši daži braucieni, kas sākās visai interesantā veidā. Piemēram ar to, ka ar biedriem esmu pārpratis atļauto bagāžas svaru un nākas mantas atstāt lidostas glabātuvē, bet pēc tam sprinta cienīgā tempā steigties uz lidmašīnu. Pretēji iepriekš aprakstītajam, Helsinku brauciena sākums bija mierīgs un autobusā uz Tallinu iekāpu laicīgi un 4 stundu pārbraucienu sāku kavēt ar Haruki Murakami grāmatu «Kafka Liedagā». 

Your ferry is canceled, didn’t you receive message?
Ieradies kaimiņzemē, Ipad kartē kā galapunktu uzstādīju mazo ostu no, kuras bija jāatiet manam prāmim un nesteidzīgā gaitā devos uz turieni. Laiks bija mans sabiedrotais līdz brīdim, kad nonācu pie kompānijas biļešu lodziņa un blondīne formas tērpā man paziņoja : «Your ferry is canceled. Didn’t you receive message?» Paskatos telefonā un tur mani gaida neizlasīta SMS pirms ~ stundas, kur par to brīdināts un solīts atgriezt naudu par biļeti. Interesanti kā stāsts attīstītos, ja nakti vajadzētu palikt Tallinā, bet tas šoreiz paliks nenoskaidrots, jo veiksmīgu sakritību rezultātā otras kompānijas prāmis sāka savu ceļu uz Helsinkiem jau pēc aptuveni 20 minūtēm un par laimi, es arī biju nokļuvis uz klāja. Grāmata, miegs un pēc divarpus stundām jau mikrofonos dzirdu «Welcome to Helsinki.»

Ostā mani ar smaidu sagaida klases biedrene Beatrise, kura šeit uz pāris mēnešiem ir pateicoties ERASMUS programmai. Nav viegli pateikt to, vai lielāks prieks viņai ir par manu ierašanos vai par faktu, ka viņai esmu atvedis vīnu un vēl dažas noderīgas lietas, bet būdams optimists palieku pie pirmā varianta un ar pārbāztu tramvaju dodamies uz pilsētas centru. Tālāk izejam cauri ļoti interesantam metro tunelim un pēc ~ 20 minūtēm jau esam Kontulā, kur atrodas viņas dzīvoklis. Apartamentos vēl dzīvoja 7 meitenes no kurām 3 bija latvietes, 2 polietes un 2 igaunietes. Jāatzīst, ka poļu meitenes neko vairāk par «hi» visa brauciena laikā man nepateica, bet ar pārējām dāmām gan izveidojās diezgan laba komunikācija. Dēļ nelielās aizķeršanās Tallinā, izsalkums bija diezgan pamatīgs, bet situāciju glāba igauņu meitene Karmena, kura bija pagatavojusi lieliskas vakariņas.

Suomenlinna un Kiasma 
Nākamajā rītā ar Karmenas draudzeni Miriamu sākumā devāmies apskatīt Helsinku universitātes bibliotēku ,kur iekšpusē izskatījās šādi . Iepriekš savā dzīvē nebiju redzējis tik ērtu iestādi mācībām. Visas darba vietas bibliotēkā izskatījās ļoti ergonomiskas un šķita, ka tā varētu būt perfekta vieta, kur aiziet ar savu datoru, lai uzrakstītu blogu vai arī strādātu pie kāda cita projekta.

Nedaudz vēlāk, satikuši Karmenu un Beatrisi, devāmies uz kuģīti, kas 20 minūšu laikā mūs nogādāja netālu esošajā salā, kuras nosaukums ir Suomenlinna. Ar to pašu kuģīti atbrauca vēl pāris cilvēki, bet diezgan ātri sadalījāmies un bija tāda šausmu filmas cienīga noskaņa, jo tur praktiski visas mājas pamestas un laiks arī bija tāds apmācies. Te divas bildes no salas :

Pēc salas dāmas devās mājās, bet es vēl ieskrēju modernās mākslas muzejā, kurš saucās «Kiasma». Tur bija daudz interesantu lietu un lai par visām pastāstītu man pat ar 5 bloga ierakstiem diez vai pietiktu, bet trīs lietas, kas piesaistīja manu uzmanību izskatījās šādi :

Pirmais no kreisās ir tāda plakne ar tīkla pamatu, kur uz vienas no a sīm (a un sīm jālasa kopā) rakstīts «How old are you?» , bet uz otras «How old do you feel?» un tad attiecīgi gadi secīgi pierakstīti. Muzeja apmeklētājiem blakus tajā mazajā trauciņā stāv diedziņš ko var iesiet attiecīgajā punktā. Kā jau to var redzēt, lielākā daļa apmeklētāju jutās tik veci, cik ir patiesībā.

Otrais no kreisās bija tāds eksponāts, kur katram ar mazo slēdzīti bija iespēja norādīt savu mīļāko krāsu. Vispopulārākā atbilde šeit laikam bija zilā, bet es izvēlējos zaļo.

Trešais eksponāts bija milzīga kaudze ar radioaparātiem, no kuriem katrs atskaņoja savu frekvenci un kopumā radīja diezgan lielu troksni. Šis gan izskatījās, gan izklausījās diezgan iespaidīgi.

Mājupceļā vēl paspēju iemūžināt arī to, kā stacija izskatās naktī :

Juristu balle pilsētā.
Pavisam neilgi pēc lieliskās maltītes, ko Beatrise bija pagatavojusi, dzīvoklī ieradās vēl vairāki ERASMUS studenti un gan vīna patēriņi, gan sarunas uzņēma apgriezienus. Vakara plāns bija doties uz juristu ballīti, kas notika kaut kur ārpus rajona kur dzīvojām, bet vienā mirklī noskaidrojām, ka pasākums tomēr notiek nākamajā dienā un tad nācās samierināties ar vietējo mainstream klubu. Par mūziku un dejošanu tur neko daudz nevarēšu pastāstīt, jo lielāku laika daļu ar jauniegūtajiem draugiem pārrunāju dažnedažādākos tematus.  Pēc tam ap 03 ar pēdējo autobusu devāmies atpakaļ uz Kontulu.

Te vēl bildes no pēdējās dienas apskatītajiem objektiem : 
Katedrāle, kurai jau vairākas reizes bijām gājuši garām, bet nofotografēties gan sanāca tikai pēdējā dienā :

Apakšā — Sibeliusa piemineklis vakarpusē, augšā pa kreisi — jautra profila bilde ar galvām Sibeliusa pieminekļa caurulēs, augšā pa labi — bilde ar studenta skulptūru, kas Helsinkus ir ļoti labi pazīstama un pie, kuras fotografējas gandrīz visi iebraucēji. Jaunais draugs priekš bildēšanās no manis aizņēmās cepuri un somu:

Bilde no olimpiskā stadiona torņa (daži ieraugot šo bildi iedomājās par Rīgu) :

Atpakaļceļš noritēja bez  «Your ferry is canceled» jokiem un jau 8 stundas pēc izbraukšanas biju mājās. Kopumā par Helsinkiem radās ļoti labs iespaids un es noteikti tur vēlos atgriezties. Salīdzinot ar Kopenhāgenu, šķita, ka Helsinkiem ir vairāk  pilsētas «sirds». Kopenhāgenā viss ir daudz mazāk koncentrēts un nevari saprast, kad ir tā «es esmu pilsētas centrā» sajūta.